Meža dzīvnieki ziemā
Šī ziema ir sevišķi barga un rada grūtības ne tikai cilvēkiem, bet arī meža iemītniekiem. Biezā sniega sega apgrūtina dzīvnieku pārvietošanos, līdz ar to tie kļūst par vieglu medījumu brīvsolī palaistiem suņiem. Tāpat dziļā sniega dēļ meža dzīvnieku uzvedībā novērojamas dažādas izmaiņas. Jāpiemin arī, ka šādos apstākļos dzīvniekiem ir kļuvis daudz grūtāk sagādāt sev barību, taču, ja vēlaties tiem palīdzēt, ir jāņem vērā vairāki svarīgi aspekti.
Meža dzīvnieki ceļu tuvumā
Pēdējā laikā novērotas situācijas, kad uz autoceļiem vai tiešā to tuvumā biežāk nekā parasti uzturas meža dzīvnieki, kas no automašīnām nebaidās un nebēg. Visbiežāk tie ir staltbrieži un stirnas. Šādas dzīvnieku rīcības galvenais iemesls, visticamāk, ir apgrūtinātā pārvietošanās pa biezo sniega segu. Meža zvēri aizvien biežāk izvēlas pārvietoties un atpūsties vietās, kur sniega ir mazāk. Pašreizējos apstākļos visbiežāk tie ir tīrīti, izbraukāti ceļi un teritorijas apdzīvotu vietu tuvumā. Dabas aizsardzības pārvaldes Teiču dabas rezervāta administrācijas vecākais inspektors Andris Avotiņš stāsta: „Krustkalnu dabas rezervātā, pabraucot pa meža ceļiem, novārgušas stirnas nav retums. Tās pat nevēlas un nespēj nokāpt no ceļa, palaižot automašīnas garām, piespiedušās turpat pie ceļmalā sastumtā sniega vaļņiem. Pat aļņi, lai gan būdami lieli dzīvnieki, izmanto tīrītos ceļus”. Tāpat iespējamais iemesls zālēdāju biežākai sastapšanai uz ceļiem vai to tuvumā, ir uz ceļa izkaisītā sāls, kas dzīvniekiem garšo.
Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde aicina autobraucējus būt saudzīgiem pret meža dzīvniekiem un piesardzīgiem, jo šādas izmaiņas dzīvnieku uzvedībā var apdraudēt satiksmes drošību uz Latvijas autoceļiem.
Suņi – stirnu bieds
Ik gadu klejojoši vai brīvsolī palaisti suņi apdraud apkārtnē mītošās stirnas. Vissliktāk stirnām klājas tieši apstākļos, kad laukus klāj bieza sniega sega un nereti veidojas sērsna, kas apgrūtina stirnu pārvietošanos. Šādos apstākļos suņi tās spēj viegli panākt un saplosīt. Apgalvojums, ka suns tiek labi barots un nav izsalcis, līdz ar to nevar uzbrukt šim meža dzīvniekam, nav pamatots. Suņi stirnām pakaļ neskrien izsalkuma vadīti, tie šādi rīkojas sava dabiskā medību instinkta dēļ.Diemžēl tāpat kā katru gadu, arī šogad, konstatēti vairāki gadījumi, kad suņi meža dzīvniekus saplosījuši līdz nāvei.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina visus suņu īpašniekus, īpaši mazpilsētās un lauku teritorijās, turēt suņus pavadā, nelaist brīvsolī un neļaut tiem dzenāt meža zvērus.
Dzīvnieku piebarošana
Pirms uzsākt meža dzīvnieku piebarošanu ziemā, ir jāņem vērā daži svarīgi aspekti. Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācijas speciālists Andis Liepa skaidro – tas, ka cilvēki grib palīdzēt dzīvniekiem grūtā brīdī, uzsākot dzīvnieku piebarošanu, ir pozitīvs aspekts, taču ir svarīgi atcerēties, ka piebarotie meža dzīvnieki, tā vietā, lai paši dotos sev sagādāt ēdienu, mēģinot izrušināt kaut ko no sniega, noteikti gaidīs nākamo piebarošanas reizi. Uzsākot zvēru piebarošanu, tā noteikti būtu jāturpina visas ziemas garumā, pretējā gadījumā piebarotie dzīvnieki, nesagaidot kārtējo barības devu, var aiziet bojā. Tāpat jāpiemin, ka barošanas vietās piebarojamie dzīvnieki uzturēsies regulāri un lielākā skaitā, nekā izklaidus, dabīgi barojoties. Tas, savukārt, piesaistīs plēsīgos zvērus: mežu tuvumā vilkus, bet māju tuvumā - klaiņojošus suņus. Tā piebarojamie viegli var kļūt par laupījumu citiem dzīvniekiem.
A.Avotiņš skaidro, ka, neapšaubāmi, šoziem stirnu mirstība būs liela. Krustkalnu dabas rezervātā pirmā ‘kritusī’ stirna atrasta 21. janvārī. Stirna nebija klaiņojošo sugu sakosta, bet gan vienkārši saritinājusies zem eglītes un aizmigusi. Taču, meža dzīvnieku bojāeja bargā ziemā nav uzskatāma par katastrofu. Pēdējos gados novēroto bezsniega ziemu dēļ stirnas bija savairojušās tādā skaitā, kas ievērojami pārsniedz dabisko ietilpību, gan barības, gan teritorijas ziņā. Lai arī šoziem visticamāk aizies bojā daudz vājāko dzīvnieku, kopumā stirnu populācija kļūs izturīgāka, bet ar kritušajiem dzīvniekiem barosies kraukļi, jūras un klinšu ērgļi, kā arī citi plēsīgie putni un zvēri.
Pūces ziemā
Ne tikai meža zvēriem klājas grūti bargajā ziemā. Novērots, ka jau sākusies pastiprināta nakts plēsīgo putnu – pūču mirstība. Arī vairākos presē vēl nesen aprakstītos gadījumos runāts par savārgušām urālpūcēm, kas ielido sev neraksturīgā vidē – pilsētās. Apdraudēta ir pie mums visbiežāk sastopamā pūce – meža pūce. Cauri dziļajai sniega segai pūces nespēj noķert barības objektus – sīkos peļveidīgos grauzējus, tādēļ tās koncentrējas pie ceļiem (kur medījumu var noķert vieglāk), un nereti naktīs starmešu gaismā apžilbst un tiek notriektas. Bīstamākais pūcēm vēl priekšā – pavasara pusē parādoties sērsnai, barību noķert būs praktiski neiespējami. Tad meža pūces pulcēsies ap viensētām un apdzīvotām vietām. Bīstamība slēpjas faktā, ka vairumā lauku saimniecību tiek izmantotas tā saucamās "žurku zāles" – rodenticīdi grauzēju skaita ierobežošanai. Ir liela iespēja, ka apdzīvotas vietas tuvumā noķerta grauzēja organisms ir saindēts. Ja pūce ilgstoši ir spiesta pārtikt no šādām pelēm, inde uzkrājas putna organismā un tas aiziet bojā, tādēļ nobeigušās pūces bieži var tikt atrastas tieši māju pagalmos.
2010tais - Starptautiskais bioloģiskās daudzveidības gads!
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) 2010. gadu pasludinājusi par Starptautisko bioloģiskās daudzveidības gadu, kura sauklis ir „Biodiversity is life. Biodiversity is our life!”, jeb „Bioloģiskā daudzveidība ir dzīve. Bioloģiskā daudzveidība ir mūsu dzīve! ”.
2010. gada garumā visā pasaulē norisināsies dažādas aktivitātes, kuru mērķis būs pievērst uzmanību bioloģiskās daudzveidības nozīmībai un tās zudumu samazināšanai. ANO mērķis, pasludinot šo gadu par bioloģiskās daudzveidības gadu, ir apvienot pasaules valstu centienus ekosistēmu un īpaši vērtīgo dabas objektu saglabāšanai, mudinot cilvēkus no visas pasaules uz dažādu aktivitāšu, kampaņu un pasākumu iniciēšanu, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un pievērstu uzmanību tās saglabāšanas nozīmībai.
Arī viens no īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) galvenajiem izveides mērķiem ir dabas daudzveidības aizsardzība un saglabāšana, līdz ar to Eiropas dabas un nacionālo parku dienas tēma šogad veltīta bioloģiskās daudzveidības gada tematikai un ir „Biodiversity and people: Space for nature?” jeb „Bioloģiskā daudzveidība un cilvēki: vieta dabai? ”. Līdz ar to arī Dabas aizsardzības pārvalde šogad, maija beigās, Eiropas dabas un nacionālo parku dienas ietvaros rīkos Starptautiskajam bioloģiskās daudzveidības gadam veltītus pasākumus. Sekojiet informācijai www.daba.gov.lv mājas lapā.
„Šie ir svētki dzīvībai uz zemes un bioloģiskās daudzveidības vērtībai mūsu ikdienas dzīvē. Pasaule ir ielūgta līdzdarboties 2010. gadā, lai nodrošinātu dzīvības daudzveidību uz zemes: bioloģisko daudzveidību.” Citēts no Bioloģiskās daudzveidības konvencijas mājas lapas.
Papildus informācijai:
Kas ir bioloģiskā daudzveidība?
Bioloģiskā daudzveidība aptver gēnu, sugu un ekosistēmu dažādību, kas veido dzīvību uz zemes. Pašlaik esam liecinieki nepārtrauktai bioloģiskās daudzveidības izzušanai, kas rada nopietnas sekas dabas pasaulei un cilvēka labklājībai. Galvenie cēloņi ir pārmaiņas dabīgajās dzīvotnēs. Tās izraisa intensīvas lauksaimnieciskās ražošanas sistēmas, celtniecība, izrakteņu ieguves karjeri, mežu, okeānu, upju, ezeru un augšņu pārmērīga izmantošana, svešu sugu invāzija, piesārņojums un - arvien pieaugošā veidā - globālā klimata pārmaiņas.
Cilvēce pati ir daļa no bioloģiskās daudzveidības, un mūsu eksistence bez tās būtu neiespējama. Dzīves kvalitāte, ekonomiskā konkurētspēja, nodarbinātība un drošība, tās visas balstās uz šī dabas kapitāla. Bioloģiskā daudzveidība ir kritiska ekosistēmas "pakalpojumiem", ko daba mums sniedz: klimata regulācijai, ūdenim un gaisam, augsnes auglībai un pārtikas, degvielas, šķiedru un zāļu ražošanai. Tā ir būtiska lauksaimniecības un zivsaimniecības ilgstošas dzīvotspējas saglabāšanai un ir pamats daudziem rūpniecības procesiem un jaunu zāļu izstrādei.
Eiropa un bioloģiskā daudzveidība
Eiropā cilvēku darbība ir veidojusi bioloģisko daudzveidību jau kopš lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās vairāk nekā pirms 5000 gadiem. Lauksaimniecības un rūpnieciskā revolūcija izraisīja dramatiskas un arvien pieaugošas pārmaiņas zemes izmantošanā, lauksaimniecības intensifikācijā, urbanizācijā un zemes pamešanā novārtā. Tas, savukārt, ir novedis pie daudzu darbības metožu (piem., tradicionālo lauksaimniecības metožu) sabrukuma, kuri palīdzēja saglabāt ainavas ar bagātīgu bioloģisko daudzveidību.
Eiropas augstais patēriņš un atkritumu ražošana uz vienu iedzīvotāju nozīmē, ka mūsu ietekme uz ekosistēmām sniedzas tālu ārpus mūsu kontinenta robežām. Eiropiešu dzīvesveids lielā mērā ir atkarīgs no resursu un preču importa no visas pasaules, kas bieži veicina neilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu. Tas noved pie bioloģiskās daudzveidības izzušanas, kas, savukārt, rada zaudējumus dabas kapitāla resursiem, uz kuriem balstīta sociālā un ekonomiskā attīstība.
Eiropas līderi ir vienojušies par mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu Eiropā. Šī mērķa sasniegšanā savu ieguldījumu dod daudzas valstu, ES un Viseiropas mēroga politikas. Daudzi darbības plāni ir veltīti konkrētiem galveno sugu un dzīvotņu aizsardzības pasākumiem.
Vairāk informācijas par Starptautisko bioloģiskās daudzveidības gadu meklējiethttp://www.cbd.int/2010/welcome/
Informācija izmantota no Eiropas Vides aģentūras un Bioloģiskās daudzveidības konvencijas interneta vietnēm.
Rita Jakovļeva
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
30.12.2009.
Gulbju pārziemošana Latvijā
Gulbji, tāpat kā citi putni un dzīvnieki neapšaubāmi pieder pie mūsu zemes dabas bagātībām, kas ir jāsaudzē. Tā kā Latvijā ir samērā silta ziema, daudzi gulbji izvēlas pārziemot uz vietas, neaizlidojot projām. Pie mums galvenokārt paliek ziemot paugurknābja gulbji, nelielā skaitā ziemeļu gulbji un tikai retos gadījumos mazie gulbji. Kopumā, lielākā daļa gulbju var sekmīgi pārziemot, taču nevar noliegt, ka ziemas aukstie mēneši daudziem gulbjiem, it īpaši jaunajiem, ir visgrūtākie, ne visi spējīgi izdzīvot līdz otrajai dzīves vasarai, taču tas ir dabisks process jeb tā saucamais dabiskais atbirums (kad vājākie eksemplāri nespēj pārziemot un aiziet bojā).
Gulbju piebarošana
Kā zināms, jebkura iejaukšanās no cilvēku puses dabā noritošajos procesos nereti rada negatīvas sekas. Tas skar arī putnu, jo īpaši gulbju piebarošanu ziemā, kas kļuvusi par diezgan ikdienišķu parādību. Tā kā gulbji ļoti ātri pierod pie cilvēka dotās barības, tad tiem rodas risks kļūt atkarīgiem no šāda veida barības iegūšanas. Ja gulbji tomēr sākti piebarot, tas ir jāturpina darīt visu ziemu, jo to piebarošanas pārtraukšana, vai retāka to piebarošana var novest putnus pat pie bojāejas. Neregulāra barības piedāvāšana putniem nepietiekamā daudzumā vienīgi palielina viņu koncentrēšanos piebarošanas vietās, un, iestājoties bargākam salam, šie ūdensputni, nesākot meklēt neaizsalstošas ūdenstilpnes, var iesalt ledū un aiziet bojā. Savukārt, dabiskos apstākļos ziemojošie ūdensputni izvietojas visur, kur pieejams neaizsalstošs ūdens un pārtiek tikai no viņiem pieejamās dabiskās barības.
Gulbju iesalšana ledū
Saistībā ar gulbju iesalšanu ledū, jāmin, ka tā ir ļoti reta parādība. Ne vienmēr, kad liekas – gulbis ir šķietami iesalis ledū, tam nepieciešams sniegt palīdzību (bieži vien gulbis vienkārši ir nogūlies uz ledus un atpūšas). Kā norāda Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu nodaļas vadītājs Mārtiņš Kalniņš, deviņos gadījumos no desmit gulbis, iespējams, nemaz nav iesalis ledū, bet gluži vienkārši atrodas tuvu lāsmenim. Līdz ar to rodas iespaids, ka putns ir iesalis, kaut arī tā nemaz nav. Pietuvojoties glābējam, putns vienkārši pārvietojas uz citu vietu. Līdz ar to bieži glābēju darbs izrādās veltīgs.
Tāpēc aicinām, pirms piebarot šos skaistos un graciozos ūdensputnus, kā arī sākt raizēties par putnu iespējamo iesalšanu ledū, atcerēties par to, ka ikviena dzīva radība, arī gulbji, ir pielāgojušies dabiskajiem apstākļiem un lieliski spēj pastāvēt dabiskā vidē. Līdz ar to vēloties kaut kādā veidā saudzēt vai palīdzēt šiem graciozajiem putniem, vislabākais veids ir vienkārši ļaut tiem dzīvot patstāvīgi.
Nesen Ķemeru nacionālā parka teritorijā esošā Kaņiera ezerā tika novērots gadījums, kad vairāk kā 20 gulbji atradās uz ledus, nemeklējot neaizsalušas ūdens tilpnes. Var tikai minēt par iemesliem, kāpēc radusies šāda situācija. Kā viens no tiem, iespējams ir šo gulbju piebarošana un līdz ar to neatlaidīga koncentrēšanās attiecīgajā piebarošanas vietā. Reaģējot uz radušos ārkārtas situāciju, kas bija diezgan kritiska, jo attiecīgajā gadījumā gulbjiem draudēja bojāeja, Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācijas darbinieki 24. decembrī Kaņiera ezerā noķēra 21 gulbi un pārvietoja uz turpat netālu esošo atklāto ūdeni.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina – būsim atbildīgi, iesim dabā ar izpratni, novērtēsim mūsu dabas bagātības un pirms rīkoties, apzināsim, izvērtēsim iespējamās sekas!
Informāciju sagatavoja:
Rita Jakovļeva
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Foto: G.Starts
19.10.2009.
Ik gadu Vides valsts dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde (VVD JIŪP) koordinē dažādus pasākumus, kuru mērķis ir nosargāt savvaļas lašveidīgo zivju nārstu. Šogad uzsvars tiek likts uz Gaujas, Ventas un Salacas upju baseiniem, taču jāmin, ka pastiprināta kontrole tiks veikta visos Latvijas ūdeņos.
Gatavību atbalstīt lašveidīgo zivju nārsta aizsardzības pasākumus paudušas tādas iestādes kā Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts Robežsardze, Valsts policija, biedrība „Mēs zivīm” un Latvijas Makšķernieku Asociācija. No Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienībām akcijā iesaistīsies Gaujas un Slīteres nacionālo parku administrāciju inspektori, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas vides valsts inspektori un sabiedriskie inspektori. Akcijā piedalīsies arī Gaujas nacionālā parka fonds.
Valsts vides dienests jau ziņo par pirmajiem rezultātiem. 11.oktobrī, Lielupē, Gātē - Babītes ezera caurtekā - Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Jelgavas sektora inspektori izvilkuši sešus nelegālus zvejas tīklus. Savukārt, 13. oktobrī Rīgas sektora inspektoru un Krasta apsardzes darbinieku kopīgā reida laikā Daugavas upē, posmā no Rīgas HES līdz Vanšu tiltam, tika konstatēti un izvilkti trīs nelegāli zvejas tīkli.
Vasaras sezonas laikā ik gadu Gaujā peldas simtiem cilvēku. Nav noslēpums, ka šī upe ir īpaši bīstama peldēšanai vairāku iemeslu dēļ. Gaujā ir vietas, kurās veidojās tā sauktās „plūstošās smiltis” (smilšainu seklumu pēdējie 3-10 m to lejasdaļā un it sevišķi nogāze dziļuma sākumā). Bradājot šādās vietās cilvēks strauji grimst smiltīs un var noslīkt. Gaujā ir arī daudz nogrimušu vai pusgrimušu koku, bieži vien ar visām saknēm, pret kuriem peldētājs var atsisties un traumēties. Tāpat Gaujā sastopami atvari – vietas, kur straume neplūst upes tecēšanas virzienā, bet it kā griežas vai tek pretējā virzienā. Gaujā gan nav tik spēcīgu atvaru, kas rautu cilvēku lejā, bet nepieredzējušu peldētāju, kas iekļuvis atvarā, var pārņemt panika, kas attiecīgi var izraisīt nelaimi. Arī koku sanesumi Gaujā nav retums – piepeldot pārāk tuvu pastāv risks, ka straume peldētāju var paraut zem tiem. 
Šogad reģistrēts otrs visaugstākais ūdenslīmenis Gaujā kopš 2000. gada. Augstāks tas bijis tikai 2002. gada 14. februārī, kad tas sasniedza 350 cm.
Ir pavasaris. Pašlaik sācies arī putnu un zvēru mazuļu dzimšanas laiks – šķiļas mazie putnēni, mazuļi dzimst stirnām, mežacūkām un citiem meža zvēriem. Tāpēc Gaujas NP administrācija aicina pievērst uzmanību, ka laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam Gaujas NP dabas lieguma un kultūrvēsturiskajā zonā aizliegts zāģēt kokus ar motorzāģiem, transportēt kokmateriālus pa meža zemēm, kā arī kopt atjaunotās un dabiski atjaunojušās mežaudzes ar mehānismiem, kurus darbina iekšdedzes dzinēji. Tas ir noteikts Gaujas NP individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu 26.2. punktā.