Gaujas nacionālajā parkā septembris ir jubilejas mēnesis, jo pirms 35 gadiem 14. septembrī tika nolemts par aizsargājamās teritorijas dibināšanu un tika izveidots pirmais nacionālais parks Latvijā.

Šogad 12. septembrī bezmaksas apmeklējuma iespēju Līgatnes dabas takās izmantoja vairāk nekā 1000 tūristu no visas Latvijas. Pēdējā skolnieku grupa dabas takās ieradās vakarā, kad Apmeklētāju centrs jau bija slēgts un, izmatojot svētku dienas viesu statusu, ieguva iespēju apmeklēt dabas takas Gaujas NP gida pavadībā.

Mediju pārstāvjiem bija iespēja ne tikai uzdot jautājumus Gaujas NP darbiniekiem, bet arī iepazīt jaunās būves un paveikto Līgatnes dabas takās. Patīkamu pārsteigumu sagādāja 2005. gada maijā veidotā Vides Filmu studijas sižeta noskatīšanās. Vēsturiskais materiāls tapa tieši pirms ERAF projektu realizācijas uzsākšanas.

Mediju dienas viesi iepazina nelielu posmu no jaunā tūrisma maršruta „Murjāņi – Sigulda – Līgatne”. Takas veidotāji aprēķinājuši, ka, lai izstaigātu visu, būtu nepieciešamas divas dienas. Stundas pārgājienā pa jaunizveidoto taku gar Gauju, reindžera un stāstnieka prasmi demonstrēja ilggadējais Gaujas NP vides inspektors Māris Mitrevics. Pārgājiena maršrutā bija iekļauta Elpju ieža apskate, kuru līdz šim varēja redzēt tikai ūdenstūristi, kas brauca pa Gauju. Tagad ērta pieeja iezim ir arī kājāmgājējiem. Apmeklētāji varēja novērtēt, kāds darba apjoms paveikts veidojot takas, salīdzinot labiekārtotos posmus ar blakus augošo mežu ar dabisku pielūžņojumu un sakritušiem kokiem.

13. septembrī, iesaistoties Vislatvijas talku akcijā, Gaujas nacionālā parka darbinieki kopā ar čaklajiem palīgiem no Vides ministrijas un Dabas aizsardzības pārvaldes strādāja Līgatnes dabas takās. Vairāk nekā 100 talcinieku veica ainaviskā autoceļa malu un taku apkārtnes atbrīvošanu no sakritušajiem un bīstamajiem kokiem, krūmiem un zariem. Pie Apmeklētāju centra tika veikti labiekārtošanas darbi, izlīdzinot pēc būvdarbiem melnzemi un veidojot zālājus.

14. septembrī pie Līgatnes pārceltuves - neparastā Eiropas kultūras mantojuma dienu objekta sapulcējās vairāk kā 200 apmeklētāju, lai pavizinātos ar izrotāto Līgatnes prāmi.

Pēc vēsturiskām ziņām, Līgatnes prāmis būvēts 1947.gadā, pēc tilta nodegšanas. Maiņās strādājot, vada pārcēlāji Jānis Graudiņš un Jānis Teriņš, kā arī tēvs un dēls Laimonis un Mareks Gradauski.

Svētkus uz prāmja atklāja Līgatnes pilsētas mērs Ainārs Šteins un Gaujas NP speciāliste Indra Čekstere. A. Šteins pateicās Gaujas NP administrācijai par prāmja saglabāšanu un apsaimniekošanu, jo Līgatnes pārceltuve ir unikāls objekts Baltijas mērogā. Prāmi ar tautas dziesmu par Gauju sveica Priekuļu ekotūrisma speciālistu kursa audzēkņi. Prāmim atgriežoties Līgatnes pusē, populārā Līgatnes gide Rasma Vanaga iepazīstināja klātesošos ar pārceltuves un tuvākās apkārtnes vēsturi. Skanēja kopīgi dziedātā „Dažu skaistu ziedu”. Dziesmai akordeona pavadījumu spēlēja Ināra Paegle, kuras bērnība pagājusi šajā apkārtnē un makšķerējot kopā ar tēvu iepazīti vai visi Gaujas līkumi.

Pēc vizināšanās trīs komandas - līgatnieši, priekulieši un apvienotā dažādu novadu komanda sacentās zināšanās par Gauju, pārceltuvi, Līgatni, Gaujas plostniekiem un Gaujas nacionālā parku, jo 14. septembris taču ir Gaujas nacionālā parka dibināšanas datums. Viesi tika cienāti zupu, kas aukstajā dienā patīkami sildīja, kā arī svētku kliņģeri un āboliem no Pārgaujas.