Gaujas nacionālais parks – NATURA 2000 teritorija
NATURA 2000 ir vienots īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tā mērķis ir pasargāt no iznīcības neskartas un apdraudētas dabas teritorijas un to īstenos iemītniekus – augus un dzīvniekus, kā arī no 2010.gada apturēt dabas daudzveidības samazināšanos.
NATURA 2000 tīkla teritorijas tiek izvēlētas pēc kritērijiem, ko nosaka divas direktīvas – Putnu direktīva „Par savvaļas putnu aizsardzību” 79/409/EEK un Biotopu direktīva „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” 92/43/EEK. Kopš 2004.gada arī Gaujas NP ir daļa no NATURA 2000 tīkla, kā teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai.
Vēlamies Jūs iepazīstināt ar raksturīgākajiem Gaujas NP sastopamajiem Eiropas nozīmes biotopiem, kā arī atsevišķām nozīmīgām dzīvnieku un augu sugām.

Iežu atsegumi un alas
Smilšakmens atsegumi ir Gaujas ielejas vizītkarte. Gaujas un tās pieteku krastos redzamas dažādu krāsu klintis – baltas, dzeltenas, sarkanas. Katrs atsegums ir citādāks. Katram ir sava vēsture un stāsts, to veidošanās un pastāvēšanas mūžs mērojams vairākos simtos miljonu gadu.
Reti sastopami ir lodīšu smilšakmeņi un kaļķiežu atsegumi. Šādas, ar kaļķi bagātās vietās aug retas un aizsargājamas papardes – mūru sīkpaparde Asplenium ruta-muraria un Roberta ozolpaparde Gymnocarpium robertiana.
Daudzi atsegumi ir mājvieta sūnu un ķērpju sugām, kas nevar citur augt. Pat ūpis Bubo bubo, kas citkārt ligzdo uz zemes, atradis sev mājvietu uz smilšu pārkares. Blakus krastu čurkstu Riparia riparia kolonijai, smilšakmenī savu aliņu veido arī zivju dzenītis Alcedo atthis. 
Gaujas NP zināmas 2/3 no visām Latvijas alām. Kamēr alas netiek traucētas, tās ir nozīmīgas kā sikspārņu ziemošanas vietas. Dīķu naktssikspārnim Myotis dasycneme vienā no dolomītu alām zināma otra lielākā ziemošanas vieta Latvijā. Sikspārnis ir arī Gaujas NP simboliskais dzīvnieks.

Meži
Meži aizņem gandrīz pusi no Gaujas NP teritorijas. Visraksturīgākie ir nogāžu un gravu meži ar ozoliem, liepām, gobām un eglēm, kā arī primārie meži upju meandru lokos un palienes, kur daudz vītolu, vīksnu, ievu un priežu. Pārējo nacionālā parka platību raksturo nelieli mežu masīvi, kas mijas ar plašām lauksaimniecības zemēm.
Vietās, kur augsne bagāta ar kaļķi, ļoti reti zied dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus. Gravu mežos valda īpašs mikroklimats. Dažāda vecuma audzes, daudz kritalu un dažādu dimensiju sausokņi rada bagātīgas dzīves vietas retām putnu sugām. Gaujas ielejā dzīvo apodziņš Glaucidium passerinum, melnā dzilna Dryocopus martius, vidējais dzenis Dendrocopus medius, trīspirkstu dzenis Picoides tridactylus un baltmugurdzenis Dendrocopos leucotus. 
Spilvainais ancītis Agrimonia pilosa ir bieži sastopama augu suga Gaujmalas krūmājos, mežmalās un uz taciņām.
Biloģiski interesanti ir veci boreālie meži ar skujkokiem un bērziem, kas ielejas lēzenākajās vietās veido lielākus masīvus. Sausos priežu mežos aug meža silpurene Pulsatilla patens.

Upes
Gaujas pietekas un mazās upītes visā Gaujas NP teritorijā ir straujteču upes. Tīras krāčainas straumes ir mājvieta daudzām Eiropā retām dzīvnieku sugām. Reti sastopama ir ziemeļu upespērlene Margaritifera margaritifera, bet biezā perlamutrene Unio crassus ir gliemene, ko katram var izdoties ieraudzīt.
Gaujā un lielākajās pietekās dzīvo upes nēģis Lampetra fluviatilis, bet mazākajās upītēs – strauta nēģis Lampetra planeri. Gauja un tās pietekas ir Latvijā nozīmīgas lašveidīgo zivju nārsta vietas. Laša Salmo salar mazuļi konstatēti četrās upēs. Tikai Gaujas un Ventas baseinos sastopamas alatas Thymallus thymallus. Akmeņainajās gultnēs slēpjas platgalve Cottus gobio, akmeņgrauzis Cobitis taenia un platspīļu vēzis Astacus astacus. 
Gaujas līkumos, uz sērēm, īpaši sausākās vasarās, aizaug dūņainās sēres un veidojas vērtīgs biotops, kur barojas dažādi bridējputni.

Ezeri
Gaujas NP atrodas aptuveni 50 ezeri. Bioloģiski jutīgākie ir minerālvielām nabadzīgie ezeri ar retajām augu sugām. Tikai Ungura, Driškina un Plaužu ezerā aug gludsporu ezerene Isoëtes lacustris, Dortmanna lobēlija Lobelia dortmanna un vienzieda krastene Litorella uniflora.
Gaujas un lielo pieteku krastos izveidojušies vecupju ezeri. Īpaši vērtīgi ir bagātie vecupju ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju. Tā ir ūdensbezmugurkaulnieku valstība. Raksturīga suga ir medicīnas dēle Hirudo medicinalis, dažos dzīvo platā airvabole Dytiscus latissimus un divjoslu airvabole Graphoderus bilineatus.

Purvi
Gaujas NP ir deviņi lieli sūnu purvi. Nozīmīgākais no tiem ir Sudas purvs. Tajā ir gan nelieli purva ezeriņi, gan pārejas purva daļa un ieplakas. Sudas purvs un apkārtējie lauki ir nozīmīga vieta caurceļojošo zosu Anser fabalis un dzērvju Grus grus atpūtai. Dzērves ligzdo uz saliņām starp purva lāmām.
Gravām raksturīgi ir minerālvielām bagāti avoti, avoksnāji un avotu purvi. Zāļu purviņā Cēsu apkārtnē ir vienīgā zināmā dzeltenās akmeņlauzītes Saxifraga hirculus atradne. Turaidas apkārtnē sastopami kaļķaini zāļu purvi ar Devela grīsli Carex davalliana. Uz ciņiem zāļu purvā pie Pūrica ezera aug Lēzeļa lipare Liparis loeselii.

Pļavas
Pļavas, kuras tiek sauktas par dabiskām pļavām, Latvijā veidojuši ir zemnieki. Tās ir veidotas un uzturētas, ilgstoši apsaimniekojot tās ar vienādiem paņēmieniem. Apsaimniekošanai kļūstot intensīvākai, bioloģiski vērtīgas pļavas saglabājušās upju ieleju palienēs un virspalu terasēs. 
Gaujas krastu terasēm raksturīgas kaļķainas smiltāju pļavas ar vārpu veroniku Veronica spicata, dzirkstelīti Dianthus deltoides un kalnu āboliņu Trifolium montanum. Paslavu pļavā dzīvo aizsargājams kukainis – parkšķis Psophus stridulus.
Orhideju sugām bagātas ir sausās Gaujmalas pļavas kaļķainās augsnēs. Te raksturīga suga ir lielziedu vīgrieze Filipendula vulgaris. Tomēr Gaujas ielejā kaļķi saturošie ieži ir maz, tie atrodas salīdzinoši dziļi, tāpēc te aug daudz citu pļavu tipu sugas.
Dabas daudzveidības saglabāšanā liela nozīme ir arī mēreni mitrajām un slapjajām pļavām. Molīniju pļava pie Āraišu ezera ir vienīgā tāda tipa pļava, bet citviet raksturīgas augsto grīšļu pļavas.

Cilvēka dzīves vide
Gaujas ieleja kopš seniem laikiem bijusi intensīvi izmantota. Tā rezultātā ir izveidojušās lielas atklātas platības. Pašlaik lielās lauksaimniecības zemes vairāk tiek izmantotas ielejas augšējā, līdzenajā daļā. Tomēr arī tiešā cilvēka tuvumā atrodamas nozīmīgas bioloģiskas vērtības.
Grieze Crex crex labprāt izvēlas lielo lauku masīvus. Rets viesis ir mazais ērglis Aquila pomarina, bet baltais stārķis Ciconia ciconia labprāt apmetas cilvēku mājvietu tuvumā. Sikspārņi izvēlas cilvēku radītas pazemes mītnes – pagrabus pārziemošanai.
Alejas, parki un lieli atsevišķi koki palielina dabas daudzveidību apdzīvoto vietu tuvumā. Tie ir kā pārvietošanās aizsegs, barošanās vieta un paslēptuve putniem, kukaiņiem, sikspārņiem. Raiskuma alejā dzīvo reta vabole – lapkoku praulgrauzis Osmoderma eremita.

Kā tiek apsaimniekoti īpaši aizsargājamie biotopi?
Biotopus apsaimnieko ir dažādi. Pļavas ir cilvēka veidots biotops, tāpēc tām nepieciešama cilvēka līdzdalība, lai neaizaugtu ar krūmiem un kokiem. Savukārt nogāžu un gravu meži nav jāapsaimnieko. To lielākā vērtība ir dabiski attīstījies mežs, kas ilgus gadus nav pieredzējis iejaukšanos. Tajā ir veci sausi stumbeņi, lielas kritalas un vēja izgāzti koki.
Gaujas NP administrācija veic valsts īpašumā esošu pļavu pļaušanu, izcērt krūmus, lai tās neaizaugtu. Pļautas tiek arī lielās lauksaimniecības zemju platības, lai uzturētu atklātu ainavu. Nogāzēs un gravās, kā arī alejās un parkos tiek cirsti tikai tādi koki, kas atrodas tūrisma taku tiešā tuvumā un apdraud apmeklētāju drošību.
Ik gadus notiek Gaujas tīrīšana, atbrīvojot tās tecējumu no neapzinīgu tūristu un vietējo iedzīvotāju pamestajiem atkritumiem.

Kur var redzēt Natura 2000 vērtības?
Sigulda. Gaujas krastu nogāzes te klātas ar lapkoku mežiem – tas ir Eiropas nozīmes biotops ar daudzām retām augu un dzīvnieku sugām. No Gaujas tilta labvēlīgos apstākļos novembrī var vērot lašu nārstu. Gar Gauju ejot novērojamas vairākas reto dzeņu sugas, kā arī citi putni, piemēram, zivju dzenītis. Gūtmaņala un citi smilšakmens atsegumi ir viens no aizsargājamajiem biotopiem. Nelielie avotiņi taku malās veido mazus avotainus purviņus.
Līgatnes dabas takas. Voljēros apskatāmi gandrīz visi Latvijā mītošie dzīvnieki. Arī tādi Eiropā nozīmīgi zvēri kā lūsis, vilks un lācis, kas nacionālā parka teritorijā savvaļā ieklīst reti. Gaujmalas takā apskatāma sausa kaļķaina Gaujmalas pļava ar tai raksturīgajiem augiem, kā arī skatam paveras gleznainās Gūdu klintis.
Cēsu apkārtne. Amatas krastos acis priecē daudz īpatnēju smilšakmens atsegumu, bet pati Amatas upe ir straujtece ar retām zivju sugām. Meža mātes taka pie Zvārtes ieža ved gar dabisku mēreni mitru pļavu.
Ķūķu klintis – te ir iespēja ieraudzīt zivju dzenīti medījam zivis, barojamies piesardzīgo melno stārķi un vakara krēslā arī sikspārņus. Ērgļu klintis ieskauj veci priežu meži. Tādi turpinās arī pāri Gaujai Raiskuma pusē. Ungurmuižā saglabājušies daudzi lielu dimensiju ozoli. Bet Ungura ezerā var ienirt, lai uzmanīgi apskatītu retos ūdensaugus.
Netālu no Valmieras atrodas baltā smilšakmens atsegums – Sietiņiezis. Boreālie priežu, egļu un bērzu meži te ir sevišķi skaisti. Vaidavas apkārtnes lielajos meža masīvos var laimēties uziet lāča pēdas.