Alu, atsegumu, kriteņu, avotu, gravu aizsardzība Gaujas nacionālajā parkā
Gaujas nacionālā parka likums, 2000;
3.pants
(1) Parka teritorijā aizliegts:
1) bojāt vai iznīcināt kultūrvēsturiskos objektus;
2) bojāt vai iznīcināt valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus;
3) veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
4) bojāt vai iznīcināt mikroliegumus, aizsargājamos un retos augus, kā arī to biotopus;
Ministru kabineta 2001.gada 17.aprīļa noteikumi Nr.175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
Izdoti saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13.panta otro daļu
Šie noteikumi nosaka šādus dabas pieminekļus — aizsargājamos ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas objektus. Saraksts ar katra objekta karti – shēmu pielikumos.
Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumi Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”;
VIII. Dabas pieminekļi
22. Šīs nodaļas prasības attiecas uz šādiem dabas pieminekļiem:
22.1. aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi;
23. Dabas pieminekļu teritorijā un 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) un akmeņiem aizliegts:
23.1. veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību, kuras rezultātā tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme;
23.2. iegūt derīgos izrakteņus;
23.3. ierīkot atpūtas vietas un nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;
23.4. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas (kurā ietilpst dabas pieminekļa teritorija) administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:
23.4.1. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;
23.4.2. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai aizsardzībai un saglabāšanai, ja šie pasākumi nav paredzēti dabas aizsardzības plānā;
23.4.3. veikt tādu pazemes būvju celtniecību un ekspluatāciju, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi;
24. Papildus šo noteikumu 23.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:
24.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļiem un tos pārvietot;
24.2. cirst kokus kailcirtē;
24.3. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas (kurā ietilpst dabas pieminekļa teritorija) administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:
24.3.1. tīrīt dabas pieminekļus;
24.3.2. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;
24.3.3. veikt zemes transformāciju;
24.4. cirst kokus galvenajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā, kas ietilpst tādā aizsargājamā teritorijā, kurai ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.
25. Ja ģeoloģiskais vai ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ir valsts aizsardzībā kā kultūras piemineklis, šo noteikumu 24.3. un 24.4.apakšpunktā minēto darbību veikšanai papildus nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstiska atļauja.
Sugu un biotopu aizsardzības likums, 2000
Nosaka, ka MK ir jāizveido īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu.
Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumi Nr.396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”;
Sarakstā minētas tadas sugas, kuras izmanto iežus kā dzīvotni (mājas).
Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi Nr.421 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”;
Šie noteikumi nosaka īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu.
8. Alas, atsegumi un kritenes
8.1. Alas dolomīta iežos
8.2. Alas konglomerātiežos
8.3. Alas smilšakmens iežos
8.4. Alu ezeri
8.5. Alu ūdensteces
8.6. Dolomītiežu atsegumi
8.7. Dolomitizēta smilšakmens atsegumi
8.8. Glaciokarsta kritenes un ieplakas
8.9. Ģipša iežu atsegumi
8.10. Karsta ezeri
8.11. Karsta kritenes
8.12. Saldūdens kaļķiežu atsegumi
8.13. Smilšakmens iežu atsegumi
8.14. Upīšu un strautu sausgultnes
Visbiežāk konstatētie pārkāpumi:
Objektu mehāniska bojāšana
Saimnieciskā darbība
Mežsaimnieciskā darbība
Atbildība:
78.pants. Sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšana.
Par normatīvajos aktos noteikto sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu –
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas.
Par darbībām bez atļaujas, kas nepieciešama saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzību vai savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai par attiecīgajā atļaujā minēto nosacījumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
(2003.gada 12.jūnija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2004.gada 9.septembra likumu)
81.pants. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšana.
Par normatīvajos aktos noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšanu –uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.
(2003.gada 12.jūnija likuma redakcijā)
Papildus, ja iznīcinātas un bojāti, aprēķina aizsargājamajām sugām un biotopiem nodarītos zaudējumus.
Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumi Nr.117 „Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu”
1. Šie noteikumi nosaka zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu.
2. Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas, kā arī Valsts meža dienests atbilstoši savai kompetencei kontrolē šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanu, kā arī aprēķina īpaši aizsargājamajām sugām un biotopiem nodarītos zaudējumus.
4. Lai segtu īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanas (dzīvnieku sugas indivīdu nogalināšana, augu sugas indivīdu ciršana, izrakšana, vākšana) vai bojāšanas (dzīvnieku sugas indivīdu ievainošana, augu sugas indivīdu lasīšana, noplūkšana, dzīvotņu postīšana) dēļ radītos zaudējumus, to atlīdzības apmēri ir noteikti atbilstoši īpaši aizsargājamo sugu iedalījumam grupās atkarībā no to apdraudētības, sastopamības un nozīmīguma.
5. Par pirmās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (1.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divdesmit minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
6. Par otrās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (2.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina četru minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
7. Par trešās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (3.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
8. Par to īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanu vai bojāšanu, kuri nav minēti šo noteikumu 1., 2. vai 3.pielikumā, zaudējumus atlīdzina vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katru indivīdu, ja īpaši aizsargājamās sugas indivīds iznīcināts vai bojāts tā aizsardzībai izveidotā mikrolieguma teritorijā.
9. Par biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu (uzaršana, apbūve, zemes transformācija, ūdensrežīma maiņa, derīgo izrakteņu ieguve, meža izciršana vai dedzināšana) zaudējumus atlīdzina vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katriem 10 m2 iznīcinātā vai bojātā biotopa.
10. Par īpaši aizsargājamo putnu dējuma vai perējuma iznīcināšanu vai bojāšanu (olu bojāšana, olu vai mazuļu izņemšana no ligzdas) atlīdzināmo zaudējumu apmērs palielināms divas reizes par katru indivīdu atbilstoši grupai, kurā attiecīgā suga iekļauta.
11. Ja šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā minētie īpaši aizsargājamo sugu indivīdi iznīcināti vai bojāti dabas rezervātā, dabas liegumā, nacionālā parka vai biosfēras rezervāta dabas rezervāta vai dabas lieguma zonā, kā arī mikrolieguma vai īpaši aizsargājamā meža iecirkņa teritorijā, zaudējumi atlīdzināmi trīskāršā apmērā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.357 Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu aprēķināšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma “Par vides aizsardzību” 53.panta septīto daļu
1.Noteikumi nosaka dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma dēļ radīto zaudējumu (turpmāk — zaudējumi) aprēķināšanas kārtību.
2.Noteikumi attiecas uz dabas pieminekļiem, kurus izveidojis Ministru kabinets (turpmāk — valsts nozīmes dabas pieminekļi) un kurus izveidojusi pašvaldība (turpmāk — vietējas nozīmes dabas pieminekļi).
3.Ir šādas dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpes:
3.1.bojāts, ja dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 0,1%–10% apmērā;
3.2.būtiski bojāts, ja dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 11%–30% apmērā;
3.3.daļēji iznīcināts, ja dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 31%–70% apmērā;
3.4.pilnībā iznīcināts, ja:
3.4.1.dabas piemineklis bojāts vai iznīcināts 71% –100% apmērā;
3.4.2.aizsargājams akmens ir pārvietots un nav zināma tā atrašanās vieta vai nav iespējams to pārvietot uz sākotnējo atrašanās vietu;
3.4.3.aizsargājams koks ir zaudējis augtspēju;
3.4.4.aizsargājams akmens ir sadalīts daļās un neviena daļa nav lielāka par 75% no aizsargājamā akmens sākotnējā apjoma.
4.Bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi aizsargājamam akmenim aprēķina no aizsargājamā akmens virszemes daļas kopējā apjoma.
5.Ja kaitējums nodarīts valsts nozīmes dabas piemineklim, atlīdzināmos zaudējumus atbilstoši dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpei nosaka:
5.1.vienas līdz piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis bojāts;
5.2.sešu līdz divdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis būtiski bojāts;
5.3. divdesmit vienas līdz četrdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis daļēji iznīcināts;
5.4.piecdesmit piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis pilnībā iznīcināts.
6.Ja kaitējums nodarīts vietējas nozīmes dabas piemineklim, atlīdzināmos zaudējumus atbilstoši dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpei nosaka:
6.1.vienas līdz triju minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis bojāts;
6.2.četru līdz desmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis būtiski bojāts;
6.3.vienpadsmit līdz divdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis daļēji iznīcināts;
6.4.trīsdesmit minimālo mēneša darba algu apmērā, ja dabas piemineklis pilnībā iznīcināts.
7.Nosakot zaudējumu apmēru atbilstoši šo noteikumu 5. vai 6.punktam, ņem vērā:
7.1.dabas pieminekļa bojāto vai iznīcināto apjomu procentos no kopējā dabas pieminekļa apjoma;
7.2.dabas pieminekļa estētiskās nozīmes neatgriezenisku mazināšanos vai zudumu, arī negatīvās izmaiņas raksturīgajā ainavā un kultūrvēsturiskajā vidē.
8.Ja dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ tā bojājuma vai iznīcināšanas pakāpe ir mazāka par 0,1%, bet ir neatgriezeniski mazinājusies dabas pieminekļa estētiskā vērtība, atlīdzināmos zaudējumus nosaka:
8.1.piecu minimālo mēneša darba algu apmērā, ja kaitējums nodarīts valsts nozīmes dabas piemineklim;
8.2.triju minimālo mēneša darba algu apmērā, ja kaitējums nodarīts vietējas nozīmes dabas piemineklim.
9.Ja kaitējums nodarīts dabas piemineklim, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kuras izveidošanas un aizsardzības mērķis un uzdevums ir arī attiecīgā dabas pieminekļa aizsardzība, atlīdzināmo zaudējumu apmēru, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 7.punktam, palielina divas reizes.
10.Ja dabas piemineklim nodarīto kaitējumu iespējams pilnībā vai daļēji novērst, naudā atlīdzināmo zaudējumu apmēru proporcionāli samazina un, piemērojot zaudējumu likmi, kas noteikta attiecīgi šo noteikumu 5. vai 6.punktā, nosaka dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi tikai tai daļai, kurai kaitējumu nav iespējams novērst.
11.Valsts nozīmes dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ radītos zaudējumus aprēķina komisija, kas izveidota, lai noteiktu videi nodarītā kaitējuma dēļ radušos zaudējumus, likumā “Par vides aizsardzību” noteiktajā kārtībā.
12.Vietējas nozīmes dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ radītos zaudējumus aprēķina vietējās pašvaldības izveidota komisija. Komisija sastāda zaudējumu kompensēšanas aktu, kurā norāda dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi un dabas pieminekļa estētiskās nozīmes neatgriezeniskas mazināšanās vai zuduma raksturojumu, to detalizētu pamatojumu, kopējos zaudējumus un naudā atlīdzināmo zaudējumu apmēru.
13. Ja aprēķinātos zaudējumus neatlīdzina labprātīgi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija vai, ja tādas nav, reģionālā vides pārvalde vēršas tiesā ar prasības pieteikumu par valsts nozīmes dabas piemineklim nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, bet vietējā pašvaldība - par vietējas nozīmes dabas piemineklim nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
14.Saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto zaudējumu atlīdzināšana neatbrīvo no pienākuma atlīdzināt citus zaudējumus videi, kas radušies dabas piemineklim nodarītā kaitējuma dēļ, arī zaudējumus īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, un mežam.
