Tuvojoties Jāņu laikam, lauku mājās, kā arī pilsētvides paspārnes apstākļos domas arvien biežāk aizklīst Līgo vakara gaidās, kad ziedošās un līganās pļavās tiks plūktas jāņuzāles.

Tuvojoties Jāņu laikam, lauku mājās, kā arī pilsētvides paspārnes apstākļos domas arvien biežāk aizklīst Līgo vakara gaidās, kad ziedošās un līganās pļavās tiks plūktas jāņuzāles.

Latvietis visos laikos bijis gudrs dziesminieks. Arī latvju dainās viņš nav aizmirsis pieminēt visiem nu jau labi zināmo „visa laba jāņuzāle”. Mūsu dienās dažas lietas ir mainījušās. Laba jau būtu visa jāņuzāle, bet daža tomēr ir aizsargājama un saudzējama, lai par tās eksistenci atcerētos ne tikai mēs, bet arī nākamās paaudzes.

Lai gan krāšņu jo krāšņu trejdeviņu ziedu pušķi iespējams veidot saplūcot gan debeszilās rudzupuķes, maigās pīpenes, sarkano un balto āboliņu, gan suņuburkšķus, papardes, kalmes un vēl daudzas citas skaistas puķes, tomēr iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka retās un krāšņās savvaļas orhidejas- naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes dažkārt tiek nežēlīgi izplūktas un sietas krāsainajos jāņuzāļu pušķos. Tāds pats liktenis Līgo laikā dažkārt piemeklē arī noziedējušo silpureņu pūkainās pogaļas vai vistālāk uz ziemeļiem zeļošās mitro un slapjo palieņu pļavu iemītnieces- jumstiņu gladiolas. Turpat netālu ziemeļu skaistulei dažkārt iespējams atrast arī dārza īrisa radinieci – aizsargājamo Sibīrijas skalbi, kas ierakstīta pat Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Kāpēc plūkt dabā, ja dārzā savam priekam audzējam gluži tādu pašu skaistuli?

Dabas pilnbrieda laikā pļavas nāk pretī ar pilnu klēpi plūcamu krāšņu ziedu. Lai gan madaras nav pašas izskatīgākās, tomēr ikviens ir jutis to reibinoši saldeno smaržu, kas gāž gluži vai no kājām nost. Ikviens jāņubērns arī zina, ka maģiskās nakts ziedu pušķos neatņemama sastāvdaļa ir kalmes. Tās mūsu senči lika ne tikai pušķos, bet ar tām izkaisīja arī svaigi berzto grīdu, kas kopā ar bērzu meijām istabas stūros izplatīja patīkamu svaigu smaržu un atbaidīja arī kukaiņus. Ejot jāņuzāles lūkoties, ieraudzīsi arī asinszāli un birztalu nārbuli, vībotnes, rudzupuķes, pīpenes, magones. Un, protams, papardes. Tās visas ir plūcamas.

Tomēr arī visas plūcamās puķes ir saudzējamas - neplēs tās ar saknēm un nenoplūc pēdējo krāšņo ziedu pļavā, lai, atbraucot šai pašā vietā nākamgad, Jāņu pļava tevi saņemtu atplestām rokām un tā vien gaidītu, kad jāņubērni atkal nāks smelties enerģiju un prieku tās krāšņumā un smaržu reibumā.

Dabas aizsardzības pārvalde un Gaujas NP administrācija aicina - mīli ar acīm, saudzē dabā, neplūc, netirgo un nepērc Latvijas savvaļā augošos aizsargājamos augus!