Gaujas nacionālajā parkā vērojama liela kultūrvēsturisko pieminekļu koncentrācija. Šeit atrodas 221 kultūras piemineklis, bet kopā ar vēsturiski nozīmīgiem objektiem to skaits ir vairāk kā 540.

Par Gaujas krastu apdzīvotību liecina 19 senie pilskalni, daudzās apmetnes un kapulauki. Tas ir lielākais pilskalnu blīvums, kāds zināms Latvijā tik nelielā teritorijā.

Āraišu ezera saliņā, balstoties uz arheoloģiskajos izrakumos iegūtajiem materiāliem, uzcelta 9.gs. latgaļu ezera mītņu rekonstrukcija.

Gaujas NP teritorijā atradušās 6 viduslaiku pilis un 3 pilsētas (Straupe [Roopa], Cēsis un Sigulda). Cēsu pilsētā atradās Livonijas valsts laicīgās varas – ordeņa mestra rezidence.

Vēlāk Vidzeme piedzīvoja gan poļu, gan zviedru, gan krievu laikus. 18.gs. Vidzeme ļoti stipri cieta Ziemeļu kara postījumos un mērī.

Gaujas NP teritorijā dzimis un darbojies slavenais lībiešu būvmeistars Mārcis Sārums, kurš cēlis veco kungu māju Siguldas muižā, Cēsu Sv. Jāņa baznīcas torni, u.c.

18.gs. un 19.gs. sākumā Gaujas NP tagadējo teritoriju skāra aktīva hernhūtisma kustība. Ungurmuižā, kas celta 18.gs. sākumā, atradās viens no tās galvenajiem atbalsta punktiem. Hernhūtisma ietekmē Cēsu apkārtnē 18.gs. beigās notika plaši zemnieku nemieri.

Līgatnē no 1816.gada sāka attīstīties papīra ražošana. Līgatnes papīrfabrika ir vecākā papīra ražotne Latvijā, kopā ar seno pilsētas koka apbūvi tā ir valsts nozīmes kultūras un tehnikas vēstures piemineklis.

Līdztekus zemkopībai un lopkopībai ļaudis Gaujas apvidus smilšainajās zemēs nodarbojās arī ar dažādiem amatiem. Ļoti sens ir bitenieku amats. No 18.gs. beigām starp Cēsīm un Valmieru vairākos pagastos rosīgi darbojās slavenie krēslu amatnieki – Briežos, Strīķos, Lenčos, Liepā. Amata meistari no bērza koka un meldriem darināja lieliskus krēslus ar pītiem sēdekļiem.

Tikpat sens ir Gaujas plostnieku amats. Sākotnēji kokus pludināja plostos, vēlāk arī vaļējus. Koku pludināšanu Gaujā pārtrauca pagājušā gadsimta 60.gados. Turaidā vīri – stīpnieki – lieca mucu stīpas un, tāpat kā siguldieši, bija spieķu meistari – veselām ģimenēm gatavoja spieķus tūristu vajadzībām.

Vietējās zemnieces bija prasmīgas Vidzemes šatieru segu audējas, rakstainu dūraiņu adītājas, kā arī linu dvieļu un palagu darinātājas.

Liepas apkaimē, kur ir augstvērtīgas devona māla iegulas, bijuši ķieģeļu cepļi, strādājuši podnieki.

Kādreiz nacionālā parka teritorijā darbojušās 11 vējdzirnavas un 25 ūdensdzirnavas.