Dabas un kultūrvides iniciatīvu centra 'Baltā pils' vēsture
Baltā māja jeb Baltā pils, Siguldā, Baznīcas ielā 7 (agrāk Gaujas ielā 1) celta 19.gadsimta 90-to gadu beigās. Ēka ir muižas apbūves kompleksa sastāvdaļa. Gadu desmitiem tā bijusi kultūrvēsturiski nozīmīga celtne ne tikai Siguldā.
1895. gadā pēc mācībām Pāžu korpusā un cara gvardē uz dzīvi Siguldā atgriezās Siguldas pilsmuižas īpašnieku Dmitrija Kropotkina un Olgas (dzimušas fon der Borhas) Kropotkinas dēls Nikolajs. Jau 1897. gadā J.Vītuča sagatavotajā “Vadonī pa Vidzemes Šveiciju” pieminēta Baltā pils.
Nikolajs Kropotkins (1872. – miris 1937.) apmetās kopā ar ģimeni jaunuzceltajā Baltajā pilī. Viņš bija progresīvs cilvēks, kas modernizēja Siguldas muižas saimniecisko dzīvi, ap 1897. gadu ierīkoja arī pirmo bobsleja ceļu Siguldā. Rosīgo kņazu N.Kropotkinu var uzskatīt par tūrisma pamatlicēju Siguldā.
Pēc agrārās reformas 20. gadsimta 20-tajos gados Siguldas muižas centru savā īpašumā ieguva Preses biedrība. Baltajā pilī tika ierīkota pansija. Laikā starp abiem Pasaules kariem tā piederēja Ernestīnei (Ernai) Porukai, dzejnieka J.Poruka atraitnei.
1935. gadā ēku atpirka Latvijas valsts un pārbūvēja Siguldas ģimnāzijas vajadzībām, radikāli izmainot ārējo veidolu.
1944. gada rudenī, pēc vācu karaspēka aiziešanas, Siguldas vidusskola atguva skolas ēku pilnīgā postažas stāvoklī – nebija logu, elektrības, apkures.
1960. gadā Siguldas 1. vidusskola no Baltās pils pārcēlās uz jaunām telpām. Šeit mācības turpināja Siguldas 2. vidusskolas audzēkņi. 1984. gadā Siguldas 2. vidusskola pārcēlās uz jaunu ēku un atstāja Balto pili, pametot tajā nolietotus uzskates līdzekļus, vimpeļus un karogus.
Siguldas pilsētas valde apmainīja Gaujas nacionālā parka Informācijas centra vajadzībām izremontēto ēku Šveices ielā 6 pret Balto pili. Tomēr ēka bija tik stipri nolietojusies, ka Informācijas centra ekspozīciju nācās pārcelt. Turpmāk Baltā pils vairs netika izmantota.
2006. gada 10. februārī sākās Baltās pils atdzimšana. Ar ERAF atbalstu tika uzsākta ēkas rekonstrukcija, paredzot, ka tur pēc diviem gadiem durvis vērs Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrs. Projektu sagatavoja SIA „Inteliģenta projektu vadība”. Baltās pils pamatos tika iemūrēta piemiņas kapsula ar simbolisko Laika monētu, Gaujas NP karti un vēstījumu nākošajām paaudzēm, ko parakstīja klātesošie.
„Vēstījums nākošajām paaudzēm:
2006. gada 10. februārī Gaujas nacionālā parka administrācija iemūrēja šo kapsulu 1900. gadā celtās ēkas, tautā dēvētas par Balto pili, pamatos.
Ēka saglabās savu senatnīgo veidolu un tiks izmantota sabiedrības vajadzībām. Dabas izglītības centrs informēs un izglītos sabiedrību par dabas un kultūras vērtībām Gaujas nacionālā parka teritorijā.
Rekonstrukcijas projektu izstrādāja SIA “Inteliģenta projektu vadība”, arhitekti Normunds Broks un Gundega Broka, to realizēs SIA “Manass”, izmantojot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas finansējumu.
Šajā vēsturiskajā notikumā piedalījās:
LR Vides ministrs Raimonds Vējonis, Gaujas NP administrācijas direktors Jānis Strautnieks, Gaujas NP administrācijas darbinieki, siguldieši un viesi.”
2006. gada 19. jūlijā, kad intensīvi risinājās Baltās pils atjaunošanas darbi, Gaujas NP apmeklēja Janis Valivanidis, dzejnieka Jāņa Poruka mazdēls, kas dzīvo Grieķijā. Viņš vēlējās redzēt vietas, kas glabā bērnības atmiņas, arī kādreizējo pansiju “Baltā pils”, kur viņš kopā ar māti Tatjanu Karmenu vasarās viesojies.
Dzejnieka mazdēls interesējās par Gaujas nacionālā parka administrācijas iecerēm un teica, ka labprāt redzētu Balto pili, kad tā būs atjaunota.
2006. gada 6. novembris – Baltās pils spāru svētki.
2007. gada jūlijs – apkārtnes labiekārtošana un ēkas iekštelpu plānojuma izveide.
2007. gada augusts, septembris – gājēju celiņu un stāvlaukuma izbūve.
2008. gada vasara – Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrā „Baltā pils” durvis ver pirmie apmeklētāji.
