Gūtmaņa ala ir augstākā Latvijas ala, kā arī lielākā grota arī Baltijas valstīs – ap 10 m augsta, 12 m plata, 18,8 m gara. Uz alas sienām saglabājušies uzraksti no 17.gs. beigām. Avotiņš, kas iztek no alas, senatnē kalpojis kā svētavots, tā ūdens uzskatīts par dziedinošu.
Ar Gūtmaņa alu saistās teika par Turaidas Rozi - Maiju un viņas traģisko mīlestību.
Otra populāra teika stāsta par lībiešu virsaiša Rindauga skaisto un neuzticīgo sievu, ko vīrs aiz dusmām licis alā ierakt zemē. No sievas asarām radies avotiņš.
Par Gūtmaņa alu to iedēvējuši baltvācu ceļotāji, jo alai līdzās dzīvojis vietējais dziednieks, ārstēdams ļaudis ar avota ūdeni un dažādiem ārstniecības augiem.
20. gs. 30-tajos gados bija ierosinājums alas vārdu latviskot un dēvēt par Labvīra alu, taču šis nosaukums tautā neguva atsaucību. Par Gūtmaņa alu to iedēvējuši baltvācu ceļotāji, jo teikas vēsta, ka alai līdzās dzīvojis vietējais dziednieks, ārstēdams ļaudis ar avota ūdeni un dažādiem ārstniecības augiem. Par vietējo ļaužu ticību tam, ka alas avotā mīt labā vīra gars, aprakstos pieminējis arī J.Kr.Broce. Senākos ceļotāju aprakstos tā saukta par Lielo grotu. Dzīvodams Turaidas “Dainās”, Gūtmaņalas avotiņa ūdeni labprāt dzēris Dainu tēvs – Krišjānis Barons.
Netālu no Gūtmaņalas ir 20.gs. sākumā celtais Turaidas muižas piena paviljons. No Gūtmaņalas pa labi Gaujas senkrastā ir Kārļa kalns, no tā taka aizved uz Turaidas pili.
Virzoties no Gūtmaņalas pa kreisi, var nokļūt pie Vikmestes upītes. To šķērsojot un uzkāpjot senkrastā, var nokļūt līdz Krimuldas pilsdrupām un muižai. Te atrodas arī gaisa trosu ceļa pietura. No Krimuldas muižas takas gar senkrastu tālāk aizvijās līdz Velnalai un kājnieku tiltam pār Gauju. Šķērsojot tiltu un virzoties pa kreisi, no skatu vietas var apskatīt Velnalu. Mazliet tālāk - arī Ķeizarskatu senkrasta kraujā, un atgriezties Siguldā pa Gaujas kreiso krastu.