Krimuldas baznīcas un mācītājmājas komplekss atrodas Rīgas rajonā Krimuldas pagastā, ainaviski ļoti gleznainā apvidū pie Runtiņu upītes Gaujas senlejas labajā krastā. No Rīgas braucot, tur nokļūstam pa Inčukalna – Valmieras šoseju līdz Raganai un tālāk pa ceļa posmu Ragana – Turaida. Tā ir viena no deviņām Gaujas nacionālā parka (Gaujas NP) un viena no trijām Krimuldas pagasta kultūrvēsturiskās zonas teritorijām. Krimuldas pagasts, kurā atrodas vēl divas Gaujas NP kultūrvēsturiskās zonas teritorijas – Turaidas muzejrezervāts un Krimuldas muiža – ir viens no sakoptākajiem Latvijas pagastiem. Pateicoties Krimuldas pagasta, Krimuldas evaņģeliski-luteriskās draudzes, Gaujas NP administrācijas, Turaidas muzejrezervāta un Rīgas rajona kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas aktīvai un sekmīgai sadarbībai, šeit izveidojies interesants un labi sakopts apskates objektu komplekss.

Kompleksā ietilpst vairāki nozīmīgi, jau tagad sakopti apskates objekti:
Krimuldas baznīca, piemiņas akmens rokrakstu literatūras pārstāvim Krimuldas draudzes skolotājam Jurim Natanaēlam Ramanim, senās Kubeseles pilskalns, Krimuldas mācītājmuiža, leģendārā lībiešu valdnieka Kaupo kapavieta, Kubeseles ala, Lielais akmens, senas apbedījumu vietas.

Krimuldas baznīca ir viena no vecākajām mūra celtnēm Latvijā. Gadu gaitā baznīca, vairākkārt postīta un atjaunota., tomēr uzskata, ka celtnes novietne palikusi sākotnējā. Baznīcas 13.gs. sākumā parasti cēla nocietinātas pils tuvumā. Šajā vietā viegli paugurotais reljefs pāriet nelielā plakanumā, kas dienvidu virzienā nolaižas sīko pieteku izgravotajā Gaujas senlejā. Būtiski celtnes izskats mainījās pēc 20.gs. sākumā veiktās pārbūves. Par godu baznīcas pastāvēšanas 700 gadu jubilejai 1905. gadā, pēc Rīgas arhitekta A.Reinberga projekta tai uzcēla jaunu, pāri par 45 m augstu torni.
Baznīcas iekšējais aprīkojums gandrīz pilnībā tika iznīcināts 1918. gadā, bet laikā starp diviem pasaules kariem draudze izpostīto dievnamu atkal atjaunoja un iegādājās arī jaunus rituāla priekšmetus. Padomju varas gados, pēc mācītāja Voldemāra Aivara nāves, baznīca tika pamesta likteņa varā. Draudzes darbība tika pārtraukta. Baznīcas atjaunošana aizsākās 80-to gadu vidū.

Kad 1974. gadā tika izveidots Gaujas NP, Krimuldas baznīca kļuva par vienu no parka tūrisma objektiem. Pateicoties Gaujas NP darbinieku aktivitātēm baznīca tika saglabāta līdz brīdim, kad 1988. gada 23. oktobrī atjaunojās draudze. Krimuldas baznīca arvien biežāk tiek izraudzīta ne tikai kā tūrisma objekts, bet arī kā svinīgu norišu vieta.

Kubeseles pilskalns
Uz dienvidiem, nokāpjot no baznīcas kalna, morēnu paugura galā atrodas Kubeseles pilskalns. No trim pusēm to apskalo Runtiņa upīte. Kalna nogāzes no trim pusēm ir ļoti stāvas, iespējams, ka pat mākslīgi pastāvinātas, lai norobežotu kalnu no zemākajām apkārtnes pļavām. Uz austrumiem esošā augstienes iežmauga varētu būt vēlākos laikos aizbērtā pilskalna aizsarggrāvja vieta.
Kubeseles pilskalns reģistrēts kā Latvijas Vietējās nozīmes Arheoloģiskais piemineklis. Daži vēsturnieki šo pilskalnu uzskata par Livonijas Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu valdnieka jeb vecākā - Kaupo pils vietu, tomēr līdz šim nav arheoloģiska pamatojuma saistīt Kubeseles pilskalnu ar kādu no lībiešu pilīm.1991. gadā pilskalnā izdarītie arheoloģiskie izrakumi Andreja Vaska un Jāņa Cigļa vadībā nekonstatēja šeit lībiešu laika (11. – 13. gs.) kultūrslāni.Šeit tika atrasti tikai daži uz dzelzs laikmetu, kā arī uz vēlākiem laikie attiecināmi objekti. Tomēr, pēc arheologa Egīla Jemeljanova uzskata, fakts, ka Kubeseles (Krimuldas) baznīca celta 1205. gadā, liecina, ka šeit līdzās atradusies arī nocietināta pils. Kubeseles pilskalnā tagad atrodas Krimuldas mācītājmuiža, celta 1775. gadā un pārbūvēta 19. gs.

Kaupo kapavieta
Kaupo – ievērojamākā Turaidas novada lībiešu valdnieka jeb “it kā karaļa” gaitas 13.gs sākumā aprakstītas Livonijas Indriķa hronikā. Turaidas novada Gaujas lībiešu zemes 13. gs. uzskatāms jau par valstisku veidojumu, kaut arī nav noteiktu ziņu par šo valstisko veidojumu valdnieka tiesībām. Kaupo dzimšanas gads nav zināms, bet kā dzimšanas vieta uzskatāma Kubesele. Kaupo Lielā koka pils atradās Turaidā. Krusta kara laikā 1212. gada tā nodedzināta, bet jau 1214. gadā koka pils vietā sākta celt mūra pils. Kaupo kā viens no pirmajiem Turaidas lībiešiem pieņēmis kristīgo ticību un pēc ceļojuma uz Romu pie pāvesta Innocenta III 1203. gadā kļuvis par pārliecinātu kristieti.  Kaupo tika nogalināts 1217. gadā cīnoties kopā ar vācu ordeņa brāļiem pret sakaliešiem Igaunijā pie Vilandes. Pēs Livonija Indriķa hronikā aprakstītajiem notikumiem mirdams Kaupo savus īpašumus sadalījis visām Līvzemē esošajām baznīcām. Turpat aprakstīts, ka viņa miesa tika sadedzināta, bet kauli pārvesti uz Līvzemi un apglabāti Kubeselē.

Nokāpjot no Kubeseles pilskalna un pārejot pāri Runtiņu upītei, nonākam pie t.s. Kaupo kapavietas, par kuru ir vairākas versijas. Viena no tām ir tāda, ka Kaupo pelni apglabāti Krimuldas baznīcā. Vietējie iedzīvotāji 19. gs. pētniekiem par Kaupo kapavietu nosaukuši 10 x 6 m lielu pauguriņu pie Runtiņu upītes. Tas ir ovālas formas, pēc izskata daļēji dabīgi veidots ap 1,5 m augsts. Šo vietu 1839. gadā atracis apkārtnes senkapu pētnieks Fridrihs Krūze un atradis tur kalcinētus kaulus, un tā atzīmēta F.Krūzes zīmētajā Kubeseles apkārtnes plānā, kas ievietots 1842. gadā Tartu izdotajā grāmatā NECROLIVONICA. Tomēr jāatzīmē, ka nepilnus 100m uz dienvidiem no minētā uzkalniņa atrodas vēl otrs četrstūrains ap 0,5 m augsts ar akmens mūri apmūrēts zemes paaugstinājums, kas arī tiek uzskatīts par eventuālu Kaupo kapavietu. Mūrējuma paliekas veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, kādus šeit sāka izmantot tikai 19. gs. vidū. F. Krūzes zīmētajā Kubeseles apkārtnes plānā šī vieta nav atzīmēta. 2001. gada 22. septembrī, t.i. dienā, kad 1217. gadiem Kaupo Igaunijā tika ievainots un mira, pie Krimuldas baznīcas uzstādīts piemiņas akmens (tēlniece Gaida Grundberga).

Kubeseles ala
Netālu no Kaupo kapa vietas, virzoties gar Runtiņu upītes labo krastu uz tās ieteku Gaujā, atrodas Kubseles ala. Teika stāsta, ka šajā alā dzīvojis lībiešu virsaitis Runtiņš, tāpēc ala dažreiz tiek saukta arī par Runtiņalu. Ala ir ap 30 m² „istaba”formas telpa ar 1,3 m platām „durvīm”. Kubeseles ala ir izveidojusies ilgstošas pazemes ūdeņu darbības rezultātā augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņos. Šie smilšakmeņi ir sīkgraudaini, vāji un vidēji cementēti. Alas sienās un griestos smilšakmeņos novērojams horizontāls slāņojums. Kubeseles ala ir aizsargājams ģeoloģisks objekts.

Lielais akmens un enkurklucis
Ejot gar Runtiņu upītes labo krastu, taka izved Gaujas krastā pie Lielā akmens, kas senos nostāstos dēvēts arī par Velnakmeni. Uz tā tupējis velns, vērodams gaujmaliešus. Tāpat kā citos līdzīgos nostāstos viņu iztraucējis gailis. Lielais akmens senos laikos bija iemīļota Gaujas plostnieku apmešanās vieta.
Lielā akmens tuvumā ir betona bluķis ar tajā iestiprinātu cilpu – enkurklucis. Šādas iekārtas izmantoja Gaujas plostnieki ragatu – asos upes līkumos ierīkotu straumes un plostu novirzītāju - nostiprināšanai. Mūsdienās Lielais akmens un betona bluķis neatrodas tieši Gaujas krastā, bet gan ap 50 m no tā. Gaujas gultne nepārtraukti izmainās, veidojot arvien jaunas sēres, kuras ar laiku apaug.