Pārceltuves uz Gaujas upes nacionālā parka teritorijā pirmoreiz vēstures dokumentos pieminētas 1350. gadā, kad Rīgas arhibīskaps Fromholds izlēņoja saviem vasaļiem – brāļiem Rozēm - bez citiem īpašumiem arī Raiskumeni ( Raiskumu ) un vendu pārceltuvi pār Gauju pie Cēsīm, vēlāko Siļķu ( Silcke ) prāmi. Skaidrs, ka pārceltuves pār upi bijušas jau agrāk. Par pārceltuvju vietām liecina senais mājvārds

Gaujas krastos – Rāmnieki, kas cēlies no vārda Prahm – celtuves nosaukuma vācu valodā.
Vēl 20. gs. 20. – 30. gados satiksmes nodrošināšanai bez jau tālā senatnē minētajām Valmieras un Siļķu pārceltuvēm tagadējā parka teritorijā darbojās Leču, Līgatnes, Jāņarāmja, Lenču, Siguldas pārceltuves.
Līgatnes pārceltuve šobrīd ir vienīgā Gaujas pārceltuve un ir valsts tehnikas vēstures piemineklis. Šajā vietā tā ierīkota pēc II Pasaules kara, kad tika izpostīts tilts pār Gauju. Pārceltuvi aprūpē Gaujas nacionālais parks.