Sietiņiezis ir viens no populārākajiem dabas tūrisma objektiem, valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis un lielākais balto smilšakmeņu atsegums Latvijā. Lai Sietiņieža apmeklējums būtu drošs un ērta, ierīkotas margas un kāpnes, izvietotas norādes zīmes un informācija.
Lielākais smilšakmens izcilnis Sietiņieža dienvidu daļā nosaukts par Velna papēdi. Teika vēstī, ka velns tur atspēries, skriedams pāri Gaujai uz Liepu, uz Lielās Ellītes alu. Baltais smilšakmens, ko varam vērot, ir nogulumiezis, kas sastāv no sacementētiem smilts graudiņiem un veidojies 350 miljonu senā ģeoloģijas vēstures periodā Devonā, kad tagadējo Latvijas teritoriju klāja jūra.
Latvijas Universitātes studentu vienības „Līdums” pārstāvji pavasara Darba svētkos 1927. gadā pie Sietiņieža uzlika piemiņas akmeni ar veltījumu: „Skaties uz skaisto Latviju un priecājies par to”. 2005. gadā akmens ar tā kādreizējo uzstādītāju piekrišanu tika demontēts atjaunošanai un pārvietošanai drošākā vietā, jo vecajā vietā piemiņas akmens apskate kļuva bīstama.
Sestdien, 15. novembrī Gaujas nacionālajā parkā, Latvijas valsts jubilejas noskaņās ainaviskā vietā virs Sietiņieža baltās smilšakmens kraujas tika atklāts atjaunotais piemiņas akmens ar teicienu: „Skaties uz skaisto Latviju un priecājies par to!”
Pasākumā piedalījās akmens atjaunošanas iniciatori - Latvijas Universitātes studentu akadēmiskās vienību „Līdums” un „Austrums” biedri, tēlnieks Andris Vārpa, Kocēnu pagasta pašvaldības un Gaujas NP administrācijas pārstāvji, folkloras kopa „Senlejiņa” no Siguldas un preses pārstāvji.
Pasākuma dalībniekus uzrunāja Gaujas nacionālā parka direktors Jānis Strautnieks. Studentu vienības „Līdums” pārstāvis iepazīstināja ar piemiņas akmens tapšanas vēsturi. Viņš minēja faktu, ka sākotnēji studentiem jau 1925. gadā bijusi ideja uzstādīt piemiņas stabu Zilajā kalnā. Saņemts arī Pieminekļu valdes atbalsts, tomēr nav atrasti vēstures fakti, kāpēc divus gadus vēlāk vieta mainīta un akmens ticis novietots Sietiņiezī.
Studentu vienības „Austrums” pārstāvis Ivars Pavasars atcerējās, ka 2005. gadā Sietiņiezī par akmens atjaunošanu sprieda kopā ar Kocēnu pašvaldības un Gaujas NP administrācijas pārstāvjiem.
Tēlnieks Andris Vārpa, kura darbnīcā piemiņas akmens gaidīja atjaunošanu, pastāstīja, ka saglabāts gan senā meistara darbs – kalta pieskārienu vietas, gan veikta uzraksta atjaunošana. Uz akmens un burtiem atrastas iedobes, iespējams, kāds uz to kādreiz šāvis ar skrotīm. Apspriežoties ar ekspertiem, nolemts neko nelabot un atstāt šīs vēstures pēdas. Akmens ir pelēks, ar sīku struktūru, tāpēc atjaunotais uzraksts vislabāk būs redzams sausā, saulainā dienā.
Gaujas NP pieredzējušais inspektors Māris Mitrevics dalījās atmiņās par braucienu uz Rīgu, uz VDK, lai paskaidrotu, ka akmenī nav iegravēts Latvijas brīvvalsts prezidenta K.Ulmaņa vārds.
Sietiņiezis ir viens no skaistākajiem un interesantākajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem Latvijā. Cienot tā skaistumu, ievērojamo vecumu un trauslumu, aicinām Jūs to saudzēt, nekāpelējot, nešļūkājot un negravējot tajā. Novēlam Jums patīkamu atpūtu!
