Gaujas nacionālajā parkā apbrīnojams ir kultūrvēsturiskais Ungurmuižas apvidus. Tepat netālu ir lielākais ezers Gaujas NP - Ungurs jeb Rustēgs, senais Ureles pilskalns, vairāki kapulauki, viduslaiku kapsētas, zīmju akmeņi, robežakmeņi, daudzas nostāstu vietas.

Centrālais apskates objekts ir Ungurmuiža, kur atrodas 23 valsts nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļi. Muižas parkā un apkārtnē ir gleznaini dīķi, varenas alejas, konstatēti vairāk nekā 40 dižkoki.
Ungurmuižas kungu māju 18.gadsimta sākumā cēlis un veidojis ģenerālleitnants Baltazars fon Kampenhauzens. Viņa dzimtai īpašums piederēja līdz baltvācu repatriācijai 1939.gadā. Kungu māju grezno bagātīgi iekštelpu gleznojumi. Saskaņotajā muižas ansamblī iekļaujas arī pārējās celtnes – klēts, stallis, skola, parks ar Tējas namiņu un bērnu rotaļu namiņu – mazo Unguriņu, kā arī kapliča netālajā pakalnā. 
1734.gadā Ungurmuižā, pateicoties hernhūtisma idejām, kuras atbalstīja muižas īpašnieki, tika dibināta skola latviešu bērniem. Tā pastāvēja līdz 19.gs. 90-tajiem gadiem.