Vispārīgi par Gaujas NP

Ģeoloģija

Vispārīgi par Gaujas NP

Kurā gadā dibināts Gaujas nacionālais parks?

Gaujas nacionālais parks dibināts 1973. gada 14. septembrī. Gaujas NP administrācija dibināta 1974. gada aprīlī.

Gaujas nacionālais parks tika dibināts, lai aizsargātu unikālo ģeoloģisko veidojumu - Gaujas senleju ar pieteku ielejām, ar raksturīgo augu un dzīvnieku valsti, kultūras pieminekļiem.

Gaujas NP galvenokārt aizsargā dabas vērtības – retas un īpaši aizsargājamas sugas un biotopus, cilvēku mazpārveidotu dabu, kurai raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, kas lielākoties koncentrējusies Gaujas senielejā un pieteku ielejās, tai skaitā bioloģiski vecus kokus un mežaudzes, palienu, terašu un meža pļavas, iežu atsegumus un alas, reljefa formas (senkrastus, gravu nogāzes, pauguraines), laukakmeņus, avotus, upes un strautus, purvus un ezerus, kā arī teritorijai tipiskās ainavas un kultūrvēsturisko vidi, tai skaitā kultūrvēsturiskos objektus (senkapus, pilskalnus, vēsturisko apbūvi, muižu kompleksus ar parkiem, dendroloģiskos stādījumus) un kultūras pieminekļus.

Kāpēc Gaujas NP ir tieši šī teritorija, nevis cita?

Tāpēc, ka tieši šajā Gaujas tecējuma daļā veidojušās Gaujas upes un arī tās pieteku senlejas, kā arī atrodas unikālie devona smilšakmeņu atsegumi un šim kompleksam raksturīgā augu un dzīvnieku valsts.

Cik darbinieku strādā Gaujas NP administrācijā?

Gaujas NP administrācijā strādā aptuveni 80 darbinieku, no kuriem 29 ir ierēdņi.

Kur tieši ir ieeja Gaujas NP teritorijā? 

Gaujas NP ir ‘atvērta’ teritorija – šeit nav īpašas ieejas, ka tas mēdz būt tajās īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kas atrodas kalnos vai apvidos ar liela mēroga ļoti mazapdzīvotām neskartām dabas teritorijām.

Vai ir kāda vieta Gaujas NP teritorijā, kura ir tikpat kā neskarta, cilvēku nepārveidota?

Daudzas vietas Gaujas NP teritorijā ir cilvēku maz ietekmētas, īpaši to var attiecināt uz Gaujas senieleju un pieteku ielejām.

Kuros rajonos ietilpst Gaujas NP teritorija?

Gaujas NP teritorijas ietilpst trīs rajonos – Rīgas, Cēsu un Valmieras.

Vai pilsētu teritorijas arī iekļautas Gaujas NP teritorijā?

Gaujas NP teritorijā atrodas Līgatnes pilsēta, kā arī Cēsu un Siguldas pilsētu daļa, kas atrodas Gaujas senielejā.

Kāpēc tieši Cēsis un Sigulda nav iekļautas Gaujas NP teritorijā?

Gaujas NP teritorijā ir iekļauta tā Cēsu un Siguldas pilsētu daļa, kas atrodas Gaujas senielejā, t.i., tā daļa, kur koncentrējušās dabas vērtības. Pilsētu intensīvi apbūvētā daļa un vēsturiskais centrs neatrodas Gaujas NP teritorijā.

Kāda ir Gaujas NP teritorijā dzīvojošo cilvēku attieksme pret parku un tā vērtībām?

Gaujas NP teritorijā dzīvojošo cilvēku attieksme ir tikpat dažāda, cik dažādi ir šeit dzīvojošie cilvēki un viņu intereses. Pastāv neskaitāmi veiksmīgas sadarbības piemēri, jo saudzēta daba ir kopēja vērtība visiem, kas šeit dzīvo, strādā un atpūšas. Taču ir arī gadījumi, kad rodas konflikti zemju un meža īpašumu apsaimniekošanas jautājumos.

Kādi ir ierobežojumi Gaujas NP pastāvīgajiem iedzīvotājiem?

Gaujas NP teritorijas iedzīvotājiem jāievēro Gaujas NP aizsardzību un izmantošanu reglamentējošie normatīvie akti – Gaujas nacionālā parka likums, Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi Nr.352 “Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, Ministru kabineta 2003.gada 8.augusta noteikumi Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kā arī citi tiesību akti.

Vai cilvēkiem, kas vēlas nodarboties ar lauksaimniecību Gaujas NP teritorijā, nākas saskarties ar kādiem ierobežojumiem?

Nodarbojoties ar lauksaimniecību Gaujas NP teritorijā, jāievēro vispārējie lauksaimniecisko darbību reglamentējošie tiesību akti un Gaujas NP aizsardzību un izmantošanu reglamentējošie normatīvie akti – Gaujas nacionālā parka likums, Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi Nr.352 “Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, Ministru kabineta 2003.gada 8.augusta noteikumi Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Kas notiek, ja Gaujas NP teritorijā esošu lauksaimniecības zemi neapstrādā un ļauj aizaugt ar mežu?

Ja lauksaimniecības zemi neapstrādā un tai ļauj aizaugt ar mežu, tiek izmainīta raksturīgā ainava un vide. Nedrīkst pieļaut ezeru un upju palieņu un terašu pļavu aizaugšanu, jo šādi tiek iznīcināti nozīmīgi īpaši aizsargājami biotopi – palieņu un terašu pļavas, kā arī, iespējams, īpaši aizsargājamas sugas, kuras bieži vien apdzīvo šādus biotopus.

Gaujas NP dabas lieguma zonā meža ieaudzēšana ir jāsaskaņo ar Gaujas NP administrāciju, kura izvērtēs, vai no dabas un ainavas aizsardzības viedokļa meža ieaudzēšana konkrētajā vietā ir pieļaujama.

Gaujas NP administrācija visā Gaujas NP teritorijā rīko ikgadējus informatīvi izglītojošus pasākumus, kuros var iepazīt dabas vērtības vai kultūras mantojumu. Tie ir domāti visplašākajam interesentu lokam.

Ziemā (decembrī) Līgatnes dabas takās tiek rīkots Adventes dāvanu tirdziņš, bet Meteņos Turaidas muzejrezervātā tiek svinētas atvadas no ziemas.

Pavasarī Kubeselē kopā ar Krimuldas baznīcas draudzi tiek svētītas Lieldienas ar svētbrīdi un dabas vērošanu, olu ripināšanu un šūpošanos. Tradicionāli ik pavasari pulcējas arī putnu vērotāji, lai kopā ar ornitologiem iepazītu atlidojušos putnus.

Vasara sākas ar Vides dienu pie Zvārtes ieža, kur Raganu pļaviņā un Amatas dabas takās interesantās nodarbībās kopā ar vides gidiem apmeklētāji izzina vides noslēpumus. Āraišu vējdzirnavās jūlija beigās tiek svinēti Jēkabi – jaunās rudzu maizes diena, kad godina maizi un tās cepējus, rīkojot arī Kukuļtirdziņu. Augustā, Eiropas Sikspārņu naktī Ungurmuižā tiekas sikspārņu pētnieki un vērotāji.

Katru gadu 14.septembrī tiek svinēta Gaujas NP dzimšanas diena, bet rudenāji sākas ar Miķeļdienu Lejasbregžos, Vaidavas krēslinieku sētā, kur godā tiek celta jaunā raža un senais krēslinieku amats. Burkāntirdziņā savu izaudzēto ražu piedāvā vietējie saimnieki. Tam seko gan Sēņu diena kopā ar Latvijas Dabas muzeja sēņu speciālistiem, gan putnu vērotāju un ornitologu ik rudens pulcēšanās, lai atvadītos no aizlidojošajiem putniem.

Kopīgie pasākumi veicina vietējo iedzīvotāju un amatnieku sadarbību ar Gaujas NP administrācijas darbiniekiem, padziļinot savstarpējo sapratni.

Vai Gaujas NP administrācija veic kādas aktivitātes, lai parku popularizētu ārzemēs?

Pagaidām Gaujas NP administrācija uztur mājas lapu angļu valodā, tulkotos materiālus izsniedz Tūrisma attīstības valsts aģentūrai izplatīšanai ārzemju tirgos. Tāpat katru gadu tiek uzņemtas žurnālistu un citu interesentu delegācijas, kas gatavo sižetus vai cita veida materiālus par Latviju un Gaujas NP.

Vai Gaujas NP administrācijai ir tieša sadarbība ar kādu Eiropas nacionālo parku? Vai ir bijuši kādi pieredzes apmaiņas braucieni?

Jā – pieredzes apmaiņas braucieni ir bijuši uz dažādām valstīm un pat kontinentiem. Šobrīd aktīva sadarbība Gaujas NP nav ne ar vienu no Eiropas nacionālajiem parkiem. Taču Gaujas NP administrācija ir EUROPARC federācijas dalīborganizācija, līdz ar to atrodas arī Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sadarbības tīklā.

Vai ir kāda grāmata vai cits informatīvs materiāls, kurā būtu apkopota pilna informācija par Gaujas NP, ieskaitot visus apskates objektus, takas utt.?

„Gaujas nacionālā parka dabas aizsardzības plāns”, kas apstiprināts 2004. gadā, kā arī grāmata - rakstu krājums „Bioloģiskā daudzveidība Gaujas NP”, kas pieejami arī digitālā veidā Gaujas NP mājas lapā

Lielākās izmaiņas, kas bijušas Gaujas NP pēdējo gadu laikā? Kas jauns un kādi uzlabojumi Gaujas NP pēdējā laikā?

Gaujas NP administrācija ir piesaistījusi un apguvusi ERAF līdzfinansējumu tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai Gaujas NP. Līdz ar to ir uzcelti divi jauni apmeklētāju centri un Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrs, kā arī labiekārtota dabas taka posmā Murjāņi – Līgatne.

Turpināt paplašināt darbu vides izglītības un saziņas jomā, jo dabas aizsardzība nozīmē veiksmīgu sadarbību starp dabas aizsardzības iestādi, vietējiem iedzīvotājiem un apmeklētājiem.

Cik maksā gida pakalpojumi Gaujas NP teritorijā?

Tā kā daudzas tūrisma firmas vada ekskursijas pa Gaujas NP, tad katrai no tām ir savs izcenojums gidu pakalpojumiem. (Caur Gaujas NP apmeklētāju centru pieteiktajām ekskursijām cenu nosaka pats gids.)

Vai drīkst veidot nometni tai nenorādītā vietā Gaujas NP teritorijā?

Nē, nedrīkst! Apmetnes vietu drīkst ierīkot tikai tai norādītajā vietā. Apmetnes vietā ir izliktas piktogrammas ar norādi, ko atļauts darīt un ko nē. Ja esat apmetušies privātajā teritorijā, tad tas jāsaskaņo ar saimnieku.

Kādas ir lielākās apmetņu vietas Gaujas NP teritorijā?

Lielākās un arī populārākās apmetņu vietas Gaujas NP teritorijā ir Kvēpene, Zvārtes iezis, Līgatnes pārceltuve, Katrīnas un Sigulda.

Kuri ir ievērojamākie un apmeklētākie  apskates objekti Gaujas NP?

Gaujas senieleja kopumā, Siguldas pilis un muižas, Turaidas muzejrezervāts, Līgatnes Dabas takas, Zvārtes ieža apkārtne, Ērgļu (Ērģeļu) klintis, Sietiņiezis, senā Kubesele (Krimuldas baznīca un apkārtne) u.c.

Kādas skatu vietas ir Gaujas NP teritorijā?

Gaujas NP teritorijā ir vairākas skatu vietas. Populārākās no tām ir Raganu katls, Krimuldas pils, Turaidas pils, Siguldā – Ķeizarkrēsls, Ķeizarskats, Paradīzes kalns. Vēl var pieminēt, ka Līgatnes dabas takās ir atjaunots skatu tornis, kā arī pie Kvēpenes pilskalna ir brīnišķīga skatu vieta no Rūsiņa kalna.

Kādi ekskursiju veidi ir iespējami Gaujas NP (ar riteņiem, pārgājieni utt.)?

Taku izmantošanas veidam visatbilstošākais ekskursijas veids ir pārgājiens. Protams, ir iespējams braukt ar velosipēdiem, bet, lai visu labāk apskatītu un arī netraucētu citiem apmeklētājiem, vislabāk ir doties uz objektiem ar kājām. Bez tam – ne visas takas ir izbraucamas ar velosipēdiem.

Kādas dabas aktivitātes ir iespējamas Gaujas NP?

Vispopulārākie dabas tūrisma veidi Gaujas NP ir braukšana ar laivām pa Gauju, Amatu un Braslu, došanās pastaigās vai garākos pārgājienos pa takām, kā arī populāru tūrisma objektu apmeklēšana

Kādas ir velotūrisma iespējas Gaujas NP?

Siguldā atrodas vienīgais speciāli izveidotais ir 12,5km garais apļveida kalnu velomaršruts. Ar velosipēdiem ir atļauts pārvietoties arī pa atsevišķām takām, ja vien to neaizliedz zīmes vai piktogrammas.

Kādi ir Gaujas NP maršruti pārgājieniem?

Maršruti pārgājieniem ir vai nu aprīkoti ar norādes zīmēm vai arī marķēti. Jaunā taka gar Gauju (Murjāņi-Līgatne) būs gan marķēta, gan aprīkota ar norādes zīmēm un piktogrammām.

Kādas dabas takas ir Gaujas NP teritorijā?

Gaujas NP  administrācijas uzturēšanā pašlaik ir ~100 km taku. Taku sadalījums ir šāds: Siguldā un tās apkārtnē - 48 km; Līgatnes dabas takās un to apkārtnē - 22 km; pie Zvārtes ieža ar Amatas taku (Zvārtes iezis - Veclauču tilts) - 4 km; pie Ērgļu klintīm - 3 km; pie Sietiņieža - 3 km. Vēl varētu izdalīt  atsevišķi šādas takas: Amatas ģeoloģiskā taka - 9 km un Kubeseles taka - 3,6 km.

Cik gara ir Amatas taka, no kurienes uz kurieni tā ved?

Vai ir pieejami dažādi pastaigu maršruti un kartes, kuras ved tieši pa Gaujas nacionālo parku?

Ir pieejamas dažādas kartes/shēmas ar taku maršrutiem pa Siguldu. Izdevniecībā "Jāņa Sēta" ir izdota specializēta karte "Gaujas NP", kas ir nopērkama tūrisma informācijas centros, degvielas uzpildes stacijās, grāmatnīcās un arī veikalos. Ir izdots speciāls buklets ar Amatas ģeoloģiskās takas maršrutu. Zvārtes ieža un Līgatnes dabas taku bukletos ir konkrēto teritoriju maršrutu shēmas

Vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir piemēroti kādi objekti Gaujas NP teritorijā?

Ar 2008.gada rudens sezonu daļēji pieejamas būs takas un apmeklētāju centrs pie Gūtamaņalas un Līgatnes dabas takās (cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām daļēji ir pieejama Meža skola ‘Pauguri’). Līdzīgi ir arī jaunuzceltajā Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrā Siguldā. Vēl kā daļēji pieejams objekts minams Zvārtes iezis

Kuros mēnešos Gaujas NP ir visvairāk apmeklētāju?

Visvairāk apmeklētāju ir maijā, jo tad sākas tūristu sezona, un vasaras otrajā pusē (jūlija vidū, augusta beigās). Daudz apmeklētāju ir arī septembrī un oktobrī, kad cilvēki dodas apskatīt ‘Zelta rudeni’ Siguldā.

Kuras vietas Gaujas NP nebūtu ieteicams apmeklēt, to aizsardzības režīma dēļ?

Ar Gaujas nacionālā parka likumu ir aizliegts apmeklēt Gaujas NP dabas rezervāta zonu, kas ietver 4 dabas rezervātus – Nurmižu gravu rezervātu, Inciema senkrasta rezervātu, Sudas purva rezervātu un Roču meža rezervātu. Rezervātu robežas ir norādītas un iezīmētas Gaujas NP kartēs un izdevumos. Dabas rezervātu apmeklēšana ir aizliegta, lai šajās bioloģiski daudzveidīgajās teritorijās jebkādā veidā netiktu ietekmēta dabisko procesu norise. Nav ieteicams popularizēt un plaši apmeklēt dabas objektus, kas nav norādīti Gaujas NP kartēs un izdevumos kā apmeklējami tūrisma objekti. Šādi objekti var būt bīstami apmeklētājiem, jo šeit nav ierīkota tūrisma infrastruktūra (takas, kāpnes, laipas, barjeras u.tml.) un tiem ir grūti piekļūt, kā arī var tikt negatīvi ietekmētas vai pat bojātas un iznīcinātas īpaši aizsargājamas sugas un to dzīvotnes (piemēram, iežu atsegumos un alās sikspārņu un augu sugas).

Vai Gaujas NP teritorijā ietilpstošajās upēs atļauts ķert lašus?

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumu Nr.31 „Makšķerēšanas noteikumi” 21.2.2.punktu, kas ir spēkā arī Gaujas NP teritorijā, visu gadu visās ūdenstilpēs ir aizliegts iegūt lašus un taimiņus. Gaujas NP teritorijā nav atļauta arī licencēta lašu un taimiņu makšķerēšana.

Vai Gaujas NP kādreiz ir nācies sastapties ar ļaunprātīgu postīšanu un piesārņošanu?

Ar to nākas sastapties regulāri. Lūdzam nebojāt labiekārtojumu un neatstāt aiz sevis atkritumus.

Vai Gaujas ūdens ir piemērots peldēšanai?

Gauja, galvenokārt, plūstošo smilšu un mainīgās gultnes dēļ, nav piemērota peldēšanai, jo tas var būt bīstami – pastāv reāli noslīkšanas draudi. Tādēļ ieteicams peldēties oficiālās, ik gadu pārbaudītās peldvietās. Runājot par ūdens kvalitāti, Gaujas ūdens ir vāji līdz vidēji piesārņots, taču parasti piesārņojuma līmenis nepārsniedz pieļaujamo normu.

Ar kuru gadu tūkstoti ir datēti pirmie civilizētie iedzīvotāji Gaujas NP?

Ar 7.gadu tūkstoti pirms Kristus dzimšanas.

Kādi nozīmīgi kultūrvēsturiskie objekti atrodas Gaujas NP?

Gaujas NP atrodas vairāk kā 500 kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti un vairāk kā 200 kultūras pieminekļu, tajā skaitā - 18 pilskalni, 6 mūra piļu pilsdrupas (nozīmīgākās ir Turaidas - Rīgas arhibīskapa pils, Siguldas un Cēsu ordeņpilis), vecākā koka kungu dzīvojamā māja Latvijā - Ungurmuiža, Āraišu apkārtne ar visai Latvijai nozīmīgu kultūrainavu un 28 kultūras pieminekļiem (ieskaitot Āraišu ezerpili, Āraišu vējdzirnavas, Āraišu baznīcu, Drabešu muižu un zemnieku sētas), Līgatnes papīrfabrika un tās strādnieku ciemats, Krimuldas - Kubeseles baznīca ar apkārtni (vecākā saglabājusies lauku baznīca Latvijā), Ķempju baznīca un Jaunķempju muiža, Veselavas muiža un Lielstraupes pils komplekss, kā arī daudzi citi.

Kurš no kultūrvēsturiskajiem objektiem, kas atrodas Gaujas NP teritorijā, ir visapmeklētākais?

Visapmeklētākais kultūrvēsturiskais piemineklis Gaujas nacionālajā parkā ir īpaši aizsargājamais valsts nozīmes kultūras piemineklis - Turaidas muzejrezervāts.

Vai par Gaujas NP avotiem ir saglabājušās teikas?

To ir ļoti daudz - par Gūtmaņalas avotu Siguldā, Cēsu Svētavotu (Dzelzes vārtiem), Lielās Ellītes un Mazās Ellītes avotiem, Krāčavotu un Bezdibens avotu Liepā, Metimnes pilskalna Svētavotu un Veselības avotu Briņķu silā, Kužu avotu Vaidavā, kā arī daudziem citiem.  

Kāda ir daba (ainavas, dzīvnieku sugas, augi) Gaujas NP?

Gaujas NP daba ir ļoti daudzveidīga - salīdzinoši nelielā teritorijā sastopamas daudzas augu un dzīvnieku sugas un biotopi. Raksturīga dabas un ainavas iezīme, kas teritoriju atšķir no pārējām ir Gaujas senieleja – lielākā un dziļākā Baltijā un tās daudzo pieteku ielejas, kurās izveidojies savdabīgs mikroklimats, mozaīkveida ainava, kas nodrošina lielu daudzveidību nelielā teritorijā.

Kādi dabas rezervāti atrodas Gaujas NP teritorijā?

Nurmižu gravu rezervāts, Inciema senkrasta rezervāts, Sudas purva rezervāts un Roču meža rezervāts.

Kādi aizsargājamie augi sastopami Gaujas NP?

Gaujas NP sastopamas aptuveni 67 aizsargājamas un retas ziedaugu un paparžaugu sugas (Latvijā kopumā 231). Gaujas NP teritorijā aug 23 aizsargājamās sūnu sugas (Latvijā kopumā 139), kā arī 27 retas, aizsargājamas ķērpju sugas (Latvijā kopumā 60) un vairākas retas aļģu sugas. Interesantākie augi ir orhideju dzimtas pārstāvji – krāšņā un Eiropas mērogā aizsargājamā dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus, biežāk sastopamās dzegužpirkstītes Dactulorhiza spp. un mazās, necilās purvāja vienlapes Malaxis monophyllos. Gaujas un tās pieteku ielejām raksturīga aizsargājama ziedaugu suga ir daudzgadīgā mēnesene Lunaria rediviva, ko tautā zina kā puķi ar naudiņām.

Vai aizsargājamos augus ir iespējams kultivēt?

Ir iespējams, bet ne visas sugas pavairojas vienādi labi. Dažiem augiem vajag ļoti specifiskus apstākļus, par kuriem joprojām maz zināms. Parka pastāvēšanas pirmajos gados Līgatnē tika veikti šādi izmēģinājumi, diemžēl pētījumi beidzās un izmēģinājuma lauciņi nonāca privātās rokās. Pašreiz šādi pētījumi notiek LU Botāniskajā dārzā Salaspilī. Pat, ja aizsargājamos un retos augus sekmīgi izdodas pavairot, aktuāls paliek jautājums, kur tiem tālāk augt dabā, jo daudzviet tieši piemērotu biotopu trūkums ir limitējošais faktors kāda auga sastopamībai.

Kādas koku sugas aug Gaujas NP teritorijā?

Lielākās platības aizņem skujkoku – priežu un egļu meži. Bioloģiski interesantākie ir platlapju ozolu, ošu, liepu un gobu, retāk vīksnu meži upju gravās un nogāzēs, kā arī bioloģiski veci lielu dimensiju apšu un bērzu meži. Gar upēm palienēs aug vītolu-baltalkšņu meži. Arī daudzas lauksaimniecības zemes aizaug ar baltalkšņiem, bērziem vai priedēm. Gaujas NP reti ir sastopami melnalkšņi.

Vai Gaujas NP teritorijā ir sastopami dižkoki?

Ir apzināti apmēram 85 valsts nozīmes dižkoki un vismaz tikpat vietējas nozīmes dižkoki. Lielākais skaits dižkoku ir ozoli. Diemžēl no slavenā lielākā Sikšņu ozola 7,50m Krimuldas pagastā palicis tikai stumbenis, jo koks bija izdedzināts un ir nolūzis. Dižozoliem bagāts ir Ungurmuižas parks Cēsu rajonā. Viens no ievērojamākajiem dižajiem kokiem ir baltais vītols Salix alba ar apkārtmēru virs 7,70m Cēsu rajona Priekuļu pagastā. Cēsu rajonā, Liepas pagastā atrodas iespaidīgā Lagātu priede Pinus sylvestris ir 4,23m resna. Dižākā liepa 6,20m apkārtmērā aug Vaidavas pagastā Valmieras rajonā. Gaujas NP teritorijā ir arī dažas dižegles, dižkļavas, dižoši, dižbērzi, dižgobas un dižvīksnas.

Vai Gaujas NP ir ūdenskritumi? Kurš ir visaugstākais ūdenskritums?

Jā. Visaugstākais Gaujas NP teritorijā ir Daudas ūdenskritums, kas atrodas Siguldas novadā.

Vai Gaujas NP teritorijā atļauts ogot un sēņot?

Jā, ja vien izvēlētā vieta neatrodas kādas personas īpašumā, un īpašnieks nav izlicis zīmi, kas aizliedz ieiet īpašumā. Ievāktās ogas un sēnes izmantojamas tikai pašu vajadzībām.

Kādi dzīvnieki sastopami Gaujas NP teritorijā brīvā dabā?

Gaujas NP teritorijā reģistrētas 5642 dzīvnieku sugas. Izvērstāka informācija atrodama Gaujas NP Dabas aizsardzības plānā un grāmatā `Bioloģiskā daudzveidība Gaujas nacionālajā parkā`. Digitālā grāmatas versija pieejama Gaujas NP administrācijas mājas lapā.

Gaujas NP satopamas 133 īpaši aizsargājamas dzīvnieku sugas. Izvērstāka informācija atrodama Gaujas NP Dabas aizsardzības plānā un grāmatā `Bioloģiskā daudzveidība Gaujas nacionālajā parkā`. Digitālā grāmatas versija pieejama Gaujas NP administrācijas mājas lapā.

Vai Gaujas NP teritorijā ir sastopami lāči?

Retu reizi.

Vai Gaujas NP ir sastopami vīngliemeži?

Ir sastopami, bet tikai dažviet un nelielā skaitā.

Vai Gaujas NP mēdz sastapt putnus, kuri nav raksturīgi Latvijas teritorijai?

Ļoti retos gadījumos, galvenokārt kā ‘maldu viesus’. Izvērstāka informācija atrodama Gaujas NP Dabas aizsardzības plānā un grāmatā `Bioloģiskā daudzveidība Gaujas nacionālajā parkā`. Digitālā grāmatas versija pieejama Gaujas NP administrācijas mājas lapā.

Gaujas NP teritorijā koncentrētas 2/3  Latvijas alu. Gaujas NP teritorijā ir 16 valsts nozīmes alas - Dambja iezis un Bruņa ala pie Kārļu zivjaudzētavas ūdens krātuves, Kājiņu ala Drabešu pagastā, Roču ala Roču rezervātā, Simtēnu ala Cēsu rajona Drabešu pagastā, Lielā Ellīte Cēsu rajona Liepas pagastā, Zanderu dolomīta alas Līgatnes pagastā, Sikspārņu alas Kazu gravas nogāzē, Kalējala Vaidavas labajā krastā, Kvēpenes ala pie Kvēpenes pilskalna, Cīruļu iezis un Blusu ala pie Siguldas, Gūmaņala Siguldā, Pēterala Siguldā, Piķenes krauja un alas Gaujas labajā krastā pretī Siguldai, Velnalas klintis ar Velnalu Gaujas labajā krastā pretī Siguldai, Kalna Klauku ala un Stoķu klintis ar Patkula alu Valmieras rajona Vaidavas pagastā.

Ar ko atšķiras sufozijas alas no karsta procesu alām?

Sufozija ir mehāniska smilts graudiņu izskalošana no smilšakmens plaisām ar pazemes ūdeņu straumēm. Sufozijas alas veidojas smilšakmeņos. Tas ir process, kas noritējis gadu tūkstošu tālā ģeoloģiskā pagātnē un norit arī tagad. Jo straujāk plūst pazemes ūdeņu straumes, jo rupjāku un lielāka daudzuma grunts materiālu tās aiznes sev līdz, pirms izplūst no alām zemes virspusē avotu veidā.  

Karsta procesi ir ķīmiska kaļķaino iežu izšķīšana ūdenī, sadaloties jonos un ķīmiskas reakcijas rezultātā veidojot pazemes tukšumus dolomītos, kaļķakmeņos un ģipsi saturošos iežos.

Gaujas NP teritorijā karsta parādības novērotas daudz retāk un mazākās teritorijās kā sufozijas parādības smilšakmeņos.

Kāpēc avotu ūdeņu iztekas vietās ūdens gultne krāsojusies sarkanīgā krāsā? 

Pazemes ūdeņos izšķīdušā veidā atrodas daudzas vielas vai ķīmiskie elementi. Sarkanīgo krāsu dod dzelzs oksīdi un dzelzs hidroksīdi.

Vai Gaujas senleja un vecupes ir veidojušās dabiski vai ir mākslīgi radītas?

Gaujas vecupes veidojušās dabiski, kā arī pati Gaujas senleja. Tā kā pēdējo 20 tūkstošu gadu laikā Latvijas teritoriju vairākkārt ir klājuši ledāji, kas atkāpušies, kusuši un pārklājuši Gaujas ieleju no jauna, Gauja savas gultnes dziļumu un platumu ir bieži mainījusi. Upe ir veidojusi aizvien jaunus līkumus, ūdens straumēm pārraujot esošos gultnes asos līkumus, tos iztaisnojot un sākot plūst jaunā vietā, tādējādi izveidojot vecupes. Vecupju vietā, tām piepildoties ar avotu un lietus ūdeņiem, veidojušies ezeriņi un savukārt, tiem pārpurvojoties, arī purvi. Neviena vecupe nav mākslīgi veidota. Ir gadījumi, kad zemju īpašnieki dabīgās vecupes iztīra un veido jaunus, liela izmēra dīķus. Minētās darbības var izraisīt Gaujas nacionālā parka apmeklētāju, sevišķi ārzemnieku, iespaidu, ka vecupes un arī pati Gaujas ieleja ir mākslīgi paplašinātas vai padziļinātas.

Kā veidojusies Gaujas senieleja?

Senleja ir ielejveida pazeminājums, kura rašanās nav saistīta tieši ar tekoša ūdens ģeoloģisko darbību. Tām ir izteiktas nogāzes, plakans dibens ar nelieliem ezeriņiem un purviem. Tajās sastopami arī osi, kēmi, morēnu pauguri, starp kuriem plūst nelielas upītes un strauti.

Savukārt tās senās, dziļās ielejas, kas pastāvējušas vismaz pirms pēdējā apledojuma un kuras tikušas daļēji atjaunotas ledus laikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā, saucam par senielejām. Tipiska senieleja ir Gaujas senieleja no Valmieras līdz Murjāņiem.

Pirms apmēram11- 10,5 tūkstošiem gadu – ledus laikmeta beigās - upe strauji iegrauzās un sāka veidot savu tagadējo krāšņo ieleju.

Tikai pēc 10 –10,5 tūkstošiem gadu platā Gaujas gultne sašaurinājās, sāka plūst vienā šaurā līkumotā gultnē. Tātad pirms 10000 gadiem Gauja sāk līkumot pa tā laika smilšaino ielejas dibenu.

7,5 –7,8 tūkstošu gadu tālā pagātnē sāka veidoties Gaujas pirmā terase. Tā laika Gauju varam izpētīt pēc daudzajām vecupēm.

Arī pirms 4,5- 3 tūkst. gadu Gauja saglabāja savu iepriekšējo raksturu. Šajā periodā veidojās tagadējā 5- 4,5m augstā paliene. Upe brīvi klejoja pa ieleju, tās platums sasniedza 60 –70m, bet vidējais dziļums samazinājās.

Nākamajos 3- 2 tūkstošos gadu Gaujas senielejā norisinājās vien niecīgas pārvērtības.

Pēdējos 200 –300 gados varam konstatēt būtiskas izmaiņas, kas netika novērotas pēdējos gadu tūkstošos. Gauja kļuvusi ievērojami platāka kā senāk. Bieži cilpveidīgo līkumu vietā, kas bija raksturīgi 5-1 tūkst. gadu atpakaļ, upes gultne veido plašus, lēzenus meandrus. Tikai pa retam veidojas cilpveidīgi līkumi, kurus upe ar laiku iztaisno, pārrauj.

Kāpēc tieši pēdējos gadsimtos notikusi tik būtiska upes gultnes mainīšanās? Vainīgs ir cilvēks, kas izmainījis dabas apstākļus visā Gaujas baseinā. 7-5 tūkstošus gadu atpakaļ visa Gaujas baseina teritorija bija klāta mežiem. Tagad meži no visas baseina kopplatības sedz jau mazāk par 40%.Senāk, kad visu Gaujas baseina teritoriju klāja meži, pavasara palu ūdeņi noplūda lēnām, pakāpeniski, bet arī vasarā ūdens līmenis bija augsts. Tagad palu ūdeņi noskrien ļoti ātri, upe kļūst platāka un seklāka, bet vasarā tā ir pavisam sekla ar daudzām smilšu sērēm un saliņām. Gauja strauji mainās.