Āraišu vējdzirnavas

Vējdzirnavas celtas kā Drabešu muižas dzirnavas apmēram 19.gs. vidū. Dzirnavu rekonstrukcijas laikā ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu 'ANNO 1852'. Iespējams, ka tas ir vējdzirnavu celšanas gads.

Āraišu vējenes ir tā saucamā holandiešu tipa vējdzirnavas, kādas tagadējā Latvijas teritorijā parādījušās jau 14.gs. pie pilīm un muižām. Šīm vējdzirnavām ir grozāma "galva”, ko dēvē arī par cepuri. Ar speciāla mehānisma palīdzību, stāvot dzirnavu pakājē, dzirnavu galvu pagrieza pret vēju. Dzirnavās varēja samalt miltus rupjmaizei un lopbarībai, kā arī pagatavot putraimus.

Darbojušās līdz I Pasaules karam, vējdzirnavas bija izpostītas un tika atjaunotas 1982. - 1984. gadā, pateicoties Gaujas nacionālajam parkam. Atjaunošanas darbus vadīja Ādolfs Bitmets, kurš cēlies no senas melderu dzimtas (viņa dzimtas vīrieši jau 4 paaudzēs bijuši melderi). Ādolfa tēvs, brālis un arī viņš pats strādājuši Lenču Kalna ūdensdzirnavās par melderiem.

Pēc postošā 2004.gada 6.jūlija pērkona negaisa atjaunots zibens bojātais vējdzirnavu spārns.

Jūlijā Āraišu vējenēs svin Jēkabus – jaunrudzu maizes dienu.