Viena no izcilām, ainaviski un kultūras pieminekļu blīvuma ziņā vērtīgām Gaujas NP kultūrvēsturiskās zonas teritorijām ir Āraišu muzejparks Amatas novadā. 1000 ha platībā gleznainā kultūrainavā ap Āraišu ezeru izvietojušies 28 kultūras pieminekļi un vēstures liecības no dažādiem gadsimtiem.
Āraišu apkārtne ir dzīva, te cilvēki kopj savas mājas un zemi, peldas ezerā, iet uz skolu un baznīcu. Tas dara Āraišus pievilcīgus, bet reizē liek izturēties distancēti, netraucējot vietējos ļaudis viņu ikdienas ritmos, jo tieši viņi apdvēseļojuši un izkopuši šo apvidu, apvijuši to ar teiksmām, nostāstiem un ģimenes atmiņām.
Āraišu ezerpils brīvdabas arheoloģiskais muzejs
Āraišu ezera līča saliņā atrodas viens no savdabīgākajiem Latvijas muzejiem – Āraišu ezerpils brīvdabas arheoloģiskais muzejs. 9. gs. seno latgaļu dzīvesvietas rekonstrukcija tika uzsākta 1980. gadā. Ar izrakumos atrasto seno darbarīku kopijām tika uzbūvētas 14 dzīvojamās ēkas. Ezerpils rekonstrukcijas pamatā ir arheoloģiskajos izrakumos atklātā koka celtņu kompleksa paliekas un ilgā pētniecības darbā gūtās atziņas par Latvijas seno iedzīvotāju dzīvesveidu un celtniecības tradīcijām vikingu laikmetā. Vienā no ēkām ir iekārtota senā rotkaļa darbnīca, kas izrakumu laikā tika atrasta tieši tajā vietā.Ezerpils ir pirmais plašāk pētītais šīs kategorijas piemineklis visā ziemeļaustrumu Eiropā. Pēc ezera ūdens līmeņa pazemināšanas, 1965. - 1969., 1975. - 1979. gados Āraišu ezerpilī tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kuros ieguva ap 2000 senlietu - liecības par latgaļu dzīvesveidu 9. - 11. gadsimtā.Par ezera izcelšanos, tā krastu apdzīvotājiem un brīnumainiem notikumiem viņu dzīvē vēsta latviešu tautas teikas. Stāsta arī, ka Āraišu ezerā esot nogrimusi pils – tajā vietā, kur tagad atrodas mazā saliņa. Āraišu ezerpils komplekss ir viens no iecienītākajiem tūrisma objektiem Latvijā gan pašmāju, gan ārzemju tūristu vidū (ap 35 000 apmeklētāju sezonā). Arheoloģiskā brīvdabas muzeja teritorijā aplūkojamas arī viduslaiku pilsdrupas, bet Meitu saliņā akmens un bronzas laikmetu mājokļi. Ezerpilī notiek folkloras sarīkojumi, teatralizētas ekskursijas „Laikmetu grieži Āraišos“, kā arī starptautiski pasākumi. Muzejparks dibināts 1983. gadā, pievienots Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam 2008. gadā.
Ezerpils tālr: 64197288
Āraišu pilsdrupas
Āraišu pils celta Livonijas ordeņa laikā. Tā ir kastellas tipa pils. Līdz mūsdienām vēl daļēji redzamas pils mūra sienas. Pili no priekšpils atdala dziļš aizsarggrāvis. Pilij ir kvadrāta forma, kas orientēta debespušu virzienā. Aizsargsienas garums katrā pusē ir 81m. Pēc rakstīto avotu ziņām un arheoloģiskajos izrakumos iegūtajiem materiāliem, pils bijusi apdzīvota no 14. – 17.gadsimtam. Līdz 1561.gadam tā pastāvēja kā ordeņa mestra rezidences – Cēsu pils – militāra un saimnieciska rakstura palīgpils un ordeņa pilsnovada pārvaldes centrs. Pārdaugavas hercogistes laikā Āraišu pils bija Polijas karalim piederošās amata muižas – folvarka – centrs, kas pārraudzīja sešus apkārtējos zemnieku pagastus. Lielākos postījumus pils cieta Livonijas kara laikā - 1577.gada augusta beigās, kad to ieņēma un izpostīja Krievijas cara Ivana IV karaspēks. 17.gadsimta sākumā pils tika pamesta pilnīgi un nonāca drupu stāvoklī.
Āraišu baznīca un mācītājmuiža
Senākās ziņas par baznīcu Āraišos minētas 1225. gadā. Patreizējā izskatā baznīca pastāv no 1791. gada, pārbūvējot daudz vecāku (13. - 14. gs.) dievnamu. Celtne atspoguļo 18. gs. luterāņu sakrālajā arhitektūrā valdošo tendenci veidot maksimāli plašas zāles tipa draudzes telpas. Līdzās baznīcai ir 18.gs. beigās un 19.gs. celtā mācītājmuižas apbūve, kas, tāpat kā baznīca, ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīcas interjerā lielākoties ir XVIII gs. galdniecības darinājumi, bet daži priekšmeti ir arī no XIX gs. 2. puses. Baznīcas ērģeles būvētas 1904. gadā. Pazīstamais būvmeistars Jānis Meņģelis savā testamentā novēlēja dzimtajai baznīcai 1000 rubļu jauna tērauda zvana pagatavošanai. Zvanu arī iesvētīja 1904.gadā, bet I Pasaules kara laikā tas tika aizvests uz Krieviju. Draudze pasūtīja Bohuma firmā jaunu zvanu pēc “Meņģeļa pulksteņa (zvana) mēra un skaņas”, kas tika iesvētīts 1924.gadā. 20. gs. 30- tajos gados divos logos aiz altāra ievietoti gleznojumi uz stikla.
Āraišu baznīcas tālr: 64197222
Zviedru priede
1701.gada 28.jūnijā Zviedrijas karalis Kārlis XII ar saviem pavadoņiem bijis Cēsīs un caur Āraišiem devies tālāk uz Nītauri un Koknesi. Āraišos karalis it kā esot atpūties, apsēdies uz liela akmens un uzrakstījis vēstuli māsai uz Zviedriju. Ir nostāsts, ka karalis turpat iestādījis arī priedīti “ar saknēm gaisā” – tagadējo tā saukto Zviedru priedi. Vecās priedes zari tā saliekušies, ka patiesi atgādina sakņu čemuru. Garām priedei senos laikos vedis lielceļš uz Cēsīm. Ķēniņa akmens krievu laikos esot iemūrēts Drabešu internātskolas pamatos.
Muižas apbūves komplekss veidojies 19.gs. sākumā. Saglabājušās 12 ēkas. Drabešu muižas galvenā fasāde veidota klasicisma formās ar 4 kolonnu portiku. Kungu māja nodedzināta 1905.gadā, pēc tam atjaunota. Muižas ainaviska sastāvdaļa ir muižas parks ar alejām un ozolu birzi. Drabešu muižā atrodas skola, kurā pirms II Pasaules kara strādājis arī dzejnieks Aleksandrs Čaks.
Āraišu Karātavkalns stāv augstā vietā, tas ir 169 m augsts, un bija tālu redzams no visiem baznīcas ceļiem. Lejāk guļ ezerpils, vācu ordeņpils drupas, kapsētas, Āraišu baznīca, bijušais baznīcas krogs un Golgātas ceļš no baznīcas uz soda kalnu.
Vācu ordeņa, poļu, zviedru un krievu laikos šeit cilvēki bez cerībām uz attaisnošanu tika nobendēti – gan ar pakāršanu, gan saraušanu uz rata, sadedzināšanu sārtā, nosišanu pie kāķa. Karātavu kalns izmantots jau Āraišu ordeņpils laikā. Poļu laikos soda vietu izmantojušas vairākas apkārtējās muižas. Dzimtkungs bija augstākā tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm un varēja piespriest arī nāvi. Bērnu nozūmētājas pēc sodīšanas aprakuši turpat Bābu lejās. Stāsta, ka pēc lielā Cēsu Pilsmuižas zemnieku dumpja 1777.gadā arī daži pilēnieši esot sodīti šai kalnā.
