Pārceltuves uz Gaujas upes nacionālā parka teritorijā pirmo reizi vēstures dokumentos pieminētas 1350.gadā, kad Rīgas arhibīskaps Fromholds izlēņoja saviem vasaļiem – brāļiem Rozēm – bez citiem īpašumiem arī Raiskumeni (Raiskumu) un vendu pārceltuvi pār Gauju pie Cēsīm, vēlāko Siļķu ( Silcke) prāmi.
Vēl 20.gs. sākumā šeit darbojās pārceltuve ar koka prāmi. Ir arī cits uzskats – ka vendu pārceltuve ir vēlākais Lenču (Pielekša) prāmis, saukts arī par Vinduļu prāmi (netālu atrodas Vinduļu mājas). Skaidrs, ka pārceltuves pār upi bijušas jau agrāk. Otra senos rakstos – Rīgas Doma kapitula 1463.gada 21.decembra lēmumā – minētā plostu pārceltuve atradusies netālu no Kubeseles (Krimuldas) baznīcas Rīgas apriņķī. 17. gadsimtā pār Gauju bijušas 9 celtuves, jo Gauja traucējusi ērtu satiksmi ar Igauniju un Krieviju. Par pārceltuvju vietām liecina senais mājvārds – Rāmnieki Gaujas krastos, kas cēlies no vārda Prahm – celtuves nosaukuma vācu valodā.
Vēl 20. – 30. gados satiksmes nodrošināšanai bez jau tālā senatnē minētajām Valmieras un Siļķu pārceltuvēm tagadējā parka teritorijā darbojās Leču, Lauru, Līgatnes, Jāņarāmja, Lenču un Siguldas pārceltuves.
Līgatnes pārceltuve šobrīd ir vienīgā Gaujas pārceltuve un iekļauta tehnikas vēstures pieminekļos. Šajā vietā tā ierīkota pēc II Pasaules kara, kad tika izpostīts tilts pār Gauju. Tilta vietu var sazīmēt pēc vecā ceļa uzbēruma. Pārceltuvi apsaimnieko Gaujas NP administrācija.
Pārceltuves darba laiks:
Katru dienu no 6:00 līdz 23:00. Ziemas sezonā katru dienu no 9.00 līdz 17.00.
NB! Pārceltuve ir slēgta, ja Gaujā ir pārāk augsts vai zems ūdens līmenis, kā arī gadījumā, ja upe ziemā ir aizsalusi.
