Ērgļu klintis – valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis un viens no vispopulārākajiem tūrisma objektiem Gaujas nacionālajā parkā, atrodas tikai 5,5 km uz ziemeļiem no Cēsīm, Gaujas kreisajā krastā.  Šeit var nokļut ar automašīnu, velosipēdu vai kājām. No Cēsīm uz'Ērgļu klintīm ir norādes zīmes. Klinšu apskates vieta ir labiekārtota, izveidotas takas, kāpnes un skatu platforma.

Viens no senākajiem nosaukumiem ir „Ērģeļu klintis”, jo teika vēsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles. Agrākie nosaukumi bijuši arī „Pieškaļu” iezis vai „Pieškalnu” iezis. Mūsdienās lietotais apzīmējums „Ērgļu klintis” radies pēckara gados, kaut gan uz skaistajām smilšakmens klintīm nekad nav redzēti ligzdojam ērgļi, un tur nekad nav bijušas tuvumā mājas ar tādu vārdu. Aizvadītā gadsimta 70-to gadu sākumā mežā virs Ērgļu klintīm bija paredzēts celt varenu tūristu bāzi. Tas izsauca plašu sabiedrības protestu. Rezultāts - tas bija viens no pirmajiem gadījumiem, kad dabas aizsardzības intereses Latvijā ņēma virsroku pār nepārdomātiem celtniecības plāniem un klintis palika neskartas.

Ērgļu klintis neskartas un nepārveidotas kopā ar egļu meža krāšņumu turpina sagaidīt apmeklētājus. Pirmais, kas atstāj iespaidu, ieraugot smilšakmens atsegumu, ir majestātiskums, varenība, kā arī plašā gleznainā ainava, kas atklājas no klinšu augšas, no skatu platformas. Arī ūdenstūristus, kas laivās un plostos izpeld no Gaujas līkuma, vispirms pārsteidz klints sienas varenība un staltums. Liekas pat, ka krauja ir stāvāka un augstāka, nekā to uzrāda mērījumi - klinšu augstums ir tikai 18 – 26 metri. Smilšakmens atsegums aizņem 500 metrus garu krasta posmu. Jauka ir mazā baltu smilšu pludmalīte Ērgļu klinšu pakājē.

Kas tad ir Ērgļu klintis, kas grezno Gaujas kreiso krastu? Pirmkārt, tās veido smilšakmens iezis, kas veidojies ļoti senā zemes vēstures periodā, kad Latvijas teritoriju klāja siltas, seklas jūras ūdeņi un parādījās zivju vistālākie senči – bruņuzivis, bārkšspuru zivis un citas aizvēsturiskas radības, piemēram, bezžokleņi. Ģeoloģijā pašlaik visā pasaulē ir atzīts, ka smilšakmens ir nogulumiezis, kas veidojies, nogulsnējoties smilšu graudiņiem senajā jūrā un gadu miljonos sacementējoties blīvā iezī. Kvarca, laukšpata un citu minerālu graudiņus kopā sasaista dažādi cementi - kalcīti, māli, dzelzs oksīdi. Ja vēl pakavēsimies pie zemes vēstures lappusēm, tad uzzināsim, ka smilšakmens nav mūžīgs, bet gan pakļauts dēdēšanas, jeb sairšanas procesiem, ka tas ir porains un plaisains, ka gandrīz vertikālie lūzumi klints sienā norāda, ka miljoniem gadu senajā smilšakmens ieža vēsturē vairākkārt ir notikušas zemes garozas svārstības, kas monolīto smilšakmens klinti ir sadalījušas blokos.

Ērgļu klintis Latvijas ģeoloģijā ir augšdevona Gaujas svītas (D3 gj) lejas daļas etalongriezuma paraugs – stratotips, kas ļoti detalizēti pētīts un der salīdzināšanai ar mazāk izpētītiem smilšakmeņiem.

Dodoties apciemot Ērgļu klintis, atcerēsimies, ka tās ir nozīmīga mūsu dabas bagātība, valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Klintis kopā ar augu un dzīvnieku pasauli ir ne tikai Latvijas nozīmes aizsargājams biotops, bet arī Eiropas mēroga vērtība un ģeoloģijas zinātnē interesants litoloģisks ģeoloģisks objekts.