Amatas takas posmu no Melturu tilta līdz Kārļu tiltam var dēvēt par brīvdabas ģeoloģisko muzeju, kam var veltīt apmēram 1,5 stundas.
Maršrutu var sākt gan pie Melturu tilta, gan no Kārļu tilta pie Zivjaudzētavas. Starta vietā var ierasties gan ar automašīnu, gan kājām. Ieteicams atstāt kādu transporta līdzekli galapunktā, lai nodrošinātu mājupceļu. Velobraucējiem maršruts nav izmantojams! Taka ir marķēta ar oranžas krāsas atzīmēm uz koku stumbriem, taču nav labiekārtota. Informācijai atsegumiem un dabas vērtībām noderēs Gaujas NP administrācijas sagatavotais un 2007. gadā izdotais bezmaksas buklets „Ģeoloģiskā taka gar Amatu”. Pārskatāma maršruta shēma ar vietvārdiem un iežu nosaukumiem atrodama SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta” 2007. gada Gaujas NP kartē.
Maršruta sākumposmu iesaka veikt pa Amatas labā krasta augšmalu, nenokāpjot līdz upei. Kreisajā krastā paliek Melturu iezis, labajā - Īļaku iezis.
Īļaku ieža augšdaļā kā pelēki pilsdrupu mūri atsedzas Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti. Zem tiem izplūst avoti, kas izmērcē zilganpelēko un violeti sārto mālu un nobiru slāni. Atseguma šķērsošana lejas vai vidusdaļā, it īpaši pēc lietiem, nav ieteicama.
Pretējā Amatas krastā, 200 metrus lejup pa straumi ir Vizuļu iezis. Vasarās atsegums ir pelēcīgi sārts, lāsumo no plaisām dolomītos izplūstošie avoti. Ziemā tie veido leduskritumus.
Labajā krastā klāt Dolomīta krauja.Skaists, stāvs un samērā bīstams atsegums, pēc izskata iezis līdzīgs Īļāku iezim. Lejpus dolomītu joslai līdz upei turpinās mālaini noslīdējumi, nogruvuši akmeņi. Vēlams doties pa kraujas augšmalu. Nav ieteicams traversēt nobiru lauku ieža pakājē. Kraujas nosaukumu devis skolotājs K.Ašmanis 20. gadsimta 20-tajos gados.
Aiz Dolomītu kraujas labajā krastā ir vēl viens iezis, diemžēl bez nosaukuma. Aiz Saltupītes ietekas Amatā izveidojusies liela sala, kas turpinās līdz pat Kārļu dzirnavezeram. Labajā krastā koku aizsegā Dambja iezis ar pelēkām un violeti sārtām dolomītu joslām, bet kreisajā krastā līdz par Amatas tiltam turpinās Staburaga krasts ar atsevišķiem atsegumiem un avotiem. Vienam no lielākajiem atsegumiem skaists un romantisks nosaukums – Varavīksnes iezis.
Klāt Kārļu HES, kur Amatas ūdeņu spēks darbina turbīnas. Ūdenskrātuve un aizsprosts izveidots 1925. gadā bijušo Kārļa muižas ūdensdzirnavu vietā. Te 19. gadsimtā bijusi zāģētava un šindeļu fabrika, kam enerģiju deva ūdens turbīna. Kārļu HES līdz 1963. gadam apgādāja apkārtni un Cēsu pilsētu elektroenerģiju. Spēkstacija atjaunota 2002. gadā. Te ierīkots zivju ceļš – savdabīgas „ūdenstrepes” lašveidīgajām zivīm, lai tās varētu doties uz nārsta vietām upes augštecē.
Pārejam aizsprosta dambi, tiltiņu un pēdējos apmēram 700 metrus turpinām pa ceļu. Tālāk tūrisma taka gar pašu upes krastu nav ierīkota.
Klāt tilts pār Amatu, aiz tās Kārļu zivjaudzētava, kas izveidota 1932. gadā. Šeit var pieteikt ekskursijas, lai redzētu, kā audzē lašu un foreļu mazuļus.
