„Valmiera – Murjāņi”
„No agra pavasara līdz vēlam rudenim Gaujas straume nes desmitiem un simtiem visdažādāko piepūšamo laivu un plostu, smailīšu, kanoe un katamarānu, retāk parastās laivas.. Visbiežāk visa šī cilvēku gūzma saplūst tajā Gaujas ielejas daļā, kuru jau sen pazīst kā Gaujas senleju. Kāpēc tieši uz šejieni tā tiecas tūristi? … Laikam galvenais cēlonis, kas nosaka Gaujas senlejas pievilcību, meklējams lielajā, neatkārtojamajā dabas daudzveidībā. Tā izpaužas visur, jo nemitīgi mainās pati Gauja.
Katrā no neskaitāmajiem upes līkumiem pavīd balta smilšu sēre, bet tai iepretī zemāka vai augstāka krauja ar čurkstu alu caurumiem. Un tomēr neviens no šiem līkumiem nav pilnīgi līdzīgs iepriekšējam. Vietumis no dziļajām dzelmēm paceļas diženas, šķietami nesatricināmas gan baltas, dzeltenīgas, gan arī raibkrāsainas vairākus desmitus metru augstas smilšakmens sienas ar brūno priežu stumbru ierindu augšmalā. Nereti smilšakmeņos melnē alas.
Tālāk no upes ieleja terasveidīgi paplašinās, līdz to norobežo stāva, parasti ar mežu apaugusi nogāze. Uzkāpjot šādas nogāzes pašā augšā, skatienam paveras zilganā dūmakā tīta visa ieleja…”, tā raksta Guntis Eniņš grāmatā „Gaujas senieleja” 1979.gadā.
Brauciens ar laivām lejup pa Gauju sākas pie Valmieras apvedceļa tilta. No šejienes līdz Gaujas ietekai jūrā mērojami 136,4 kilometri. Vairāk nekā viena piektdaļa jeb 93,5 km no Gaujas kopgaruma atrodas Gaujas nacionālajā parkā (Gaujas NP).
Gaujas NP robeža ir 312. Gaujas kilometrs. Gunta Strautmane raksta: „Gauja savu visiem pazīstamo seju iegūst, aiztecējusi garām Ziemeļvidzemes mazpilsētiņai Strenčiem, pāri Strenču krācēm un tuvodamās Valmierai. Te sākas apdziedātā Gaujas senieleja, sākas Gaujas nacionālais parks.”
Laivojot pa Gauju, nesastapsiet autobraucējiem vai kuģotājiem pierastās norādes, navigācijas zīmes un marķējumus. Te nebūs arī košas un uzbāzīgas reklāmas. Šeit no visām pusēm apņems daba un tikai daba, tāpēc ik pa brīdim jāpalūkojas kartē, lai uzzinātu par Gaujas krastos esošajām apdzīvotajām vietām un interesantajiem objektiem.
Tiem, kuri Gauju pazīst un ik gadus veic šo maršrutu, varbūt pietiks ar labu atmiņu, bet iesācēji var izmantot SIA Karšu izdevniecības „Jāņasēta” sagatavoto Gaujas NP karti.
Kopš 1975. gada ūdenstūristi var pusdienot un nakšņot labiekārtotās apmetnēs. Tām vieta izraudzīta jau pirmajā Gaujas NP izveidošanas gadā. Speciālisti un Gaujas NP darbinieki arhitektes Aijas Mellumas vadībā no Valmieras līdz Murjāņiem izvēlējās piemērotas krastmalas pļavas piknikiem, teltīm un ugunskuriem. No vides aizsardzības viedokļa bija svarīgi, lai ceļotāji apmetas tikai apmetnēs un lai visa saimniecība – atkritumi, tualetes, malka un informācija koncentrējas vienā vietā.
Sākot savu ceļojumu no Valmieras apvedceļa tilta, pēc 9,5 km ir pirmā ūdenstūristu apmetne.
Senāk, kad pa Gauju vēl kuģoja plostnieki, šo vietu sauca „Iemetēji”. Vietvārda iemesls pavisam prozaisks, ne tas, ko nodomā maršruta apraksta lasītājs. Ar iemešanu savulaik saistīta pludināšanai savākto baļķu ieripināšana Gaujā. No Sapas līdz Grīviņiem pa upi ir 5,8 km. Pa ceļam sastopami divi ģeoloģiski objekti – Liepas iezis kreisajā Gaujas krastā, kas aplūkojams tikai no upes, savukārt labajā – ar ainaviskām takām, barjerām, kāpnītēm un skatu laukumiem labiekārtotais Sietiņiezis. Īpašu savvaļas bišu bagātīgi izcaurumotā baltā smilšakmens klints savu vārdu devusi arī tuvējām mājām – „Sietiņi”.
Nākamā lejup pa Gaujas straumi ir „Grīviņu” apmetne upes kreisajā krastā. Te ir galdi ar soliem un ugunskura vietām, informācijas stends. Līdz nākošajai apmetnei pie Raunas ietekas nobraucami 7,8 km. Pa ceļam kreisajā krastā pamanāma Grīviņupītes ieteka, pamatkrasta nogāzē Grīviņu jeb Sarkanās klintis vai Leču iezis. Pāris kilometrus lejup pa straumi, prom no krasta paslēpušās Līču-Laņģu klintis ar daudziem avotiem. Ceļvežos tās raksturotas kā Latvijā augstākais iezis (30 m). Šie objekti nav labiekārtoti un nav pielāgoti apmeklējumiem.
Arī apmetne „Rauna” atrodas Gaujas kreisajā krastā. Šeit ļoti ērti piebraukt ar laivām un viegli uzvilkt tās krastā. Ceļotāji var izmantot atpūtas vietas labiekārtojumu: galdus ar soliem un ugunskura vietām, ir informācijas stends. Ja pa piebraucamo ceļu dodas prom no apmetnes līdz šosejai Valmiera – Cēsis, iespējams apskatīt dzelzceļa tiltu pār Raunu. Netālu, viņpus Raunas ietekas, atrodas „Leukādijas” – dzejnieka Eduarda Treimaņa-Zvārguļa dzimtās mājas.
No „Raunas” līdz nākamajai apmetnei „Jāņarāmis” ir 6,1 km. Nepilnu kilometru lejpus Raunas ietekas, kreisajā krastā ir Kazu iezis. Sarkanīgo smilšakmeņu sienai vairāki nosaukumi – Paeglīšu iezis, Kāzu iezis, Sarkanās klintis. Klinšu apkārtne nav labiekārtota un pielāgota apmeklētājiem, taču to var ērti aplūkot no upes.
Aiz trim lielajiem, gandrīz 90 grādu leņķa līkumiem klāt Berlīne. Klintis ar šo neparasto nosaukumu paslēpušās tālāk krastā. Pa taciņu var nokļūt līdz Jāņmuižas ciematam, kur ir veikals un autobusa pietura. Aiz Ķienes līča jau redzama nākošā apmetne. Kādreizējā „Ķienes” kroga mantinieki izmisīgi cīnās ar upi par krasta nostiprināšanu. Gadu gaitā Gauja sev līdz paņēmusi ne tikai pāris hektārus lielu palienes pļavu, bet arī stāvkrasta nogāzi, dārzu un šobrīd apstājusies pāris soļus no mājas stūra.
Šī apmetne atrodas Gaujas labajā krastā, ceļa Cēsis – Rāmnieki – Valmiera malā ar ērtām piebraukšanas iespējām autobraucējiem. Ūdenstūristi šeit var beigt vai arī sākt ceļojumu. Te ir galdi ar soliem un ugunskura vietām, arī informācijas stends. Šī apmetne ir noderīga tiem, kas vēlas beigt ceļojumu vai pievienoties grupai. Līdz “Priedulājam” ir 2,5 km. Pa ceļam pārvaramas Rāmnieku krāces, apskatāms Rāmnieku tilts un senā pārceltuves vieta. Šajā vietā ir 347,8 km no Gaujas iztekas un 108,1 km līdz ietekai jūrā. Aptuveni pusotru kilometru no „Jāņarāmja”, kreisajā pusē, garas attekas galā paslēpušās Ramatu klintis. Tā ir viena no varenākajām smilšakmens sienām Gaujas senielejā ar vairākām nišām un avotiem. Šī vieta nav labiekārtota un nav pielāgota apmeklētāju apskatei.
Aiz apmetnes nākamajā līkumā, kreisajā pusē, tālāk no krasta, mežā slejas Pieškalu iezis jeb Ērgļu klinšu turpinājums. To vieglāk sasniegt, braucot tālāk pa Gauju, līdz Ērgļu (Ērģeļu) klintīm. Līkumā paveras vairāk nekā 500 m gara, vienlaidus smilšakmens siena. Klinšu apkārtne ir labiekārtota, te ir ierīkotas ainaviskas takas, kāpnes, skatu laukumi, stāvie krasti nožogoti ar barjerām. Līdz nākamajai apmetnei ir 3 km.
„Lenču” apmetne iekārtota labajā pusē, uz stāva Gaujas krasta. Lai izkāptu, jāpabrauc uz priekšu, jo apmetne ir ļoti gara – pietiek vietas gan auto, gan ūdenstūristiem. Daudzās atpūtas vietas nošķirtas viena no otras. Ir galdi ar soliem un ugunskura vietām, atkritumu urnas, informācijas stends. Senāk te bijusi pārceltuve, tā sauktais “Lenču rāmis”. Labajā pusē Lenčupes ieteka, lejpus apmetnei divas lielas, ar mežu apaugušas salas.
Aiz „Lenču” apmetnes, dodoties lejup 1,3 km, nonākam „Lenčupes” apmetnē, turpat blakus – labajā pusē – Gaujā ietek arī pati Lenčupe. Pēc nepilniem 2 km labajā krastā atrodas Raiskuma jeb Lieplejas krogs. Pa taku var nokļūt līdz Raiskuma jeb Sarkanajām klintīm un papildināt ūdens krājumus no Rūcamā avota. Virs klintīm slejas Gleznotāju kalns. Līdz nākamajai apmetnei "Cēsis" ir 2,2 km.
Šī apmetne atrodas lejpus Cēsu jeb Raiskuma tiltam Gaujas labajā krastā. Te var ērti piebraukt ar automašīnām un ielaist upē laivas. Apmetni apsaimnieko tūrisma firma un tā parasti tiek izmantota ceļojuma beigšanai vai sākšanai. Ūdenstūristiem un dabas miera cienītājiem naktsmājas ieteicamas 4,7 km tālāk „Kvēpenē”. 500 m aiz tilta ir „Cīrulīšu” pludmale ar telšu kempingu. „Cīrulīšos” var noorganizēt ekskursijas uz Cēsīm, iznomāt velosipēdus un izmantot virkni citu tūrisma pakalpojumu. Pa taku var nokļūt līdz „Cīrulīšu” klintīm.
Apmetne "Kvēpene” atrodas Gaujas labajā krastā, no tās līdz Gaujas ietekai jūrā ir 91,8 km. Apmetnē ir ērta, gara pļava, kurā izvietoti vairāki galdi ar soliem un ugunskura vietām, atkritumu urnas, tualete. Kvēpene ir ievērojama ar vairākiem apskates objektiem. Netālu ir Rūsiņa kalns, Kvēpenes pilskalns, kura pamatu veido smilšakmens klints - Kvēpenes iezis. Pa taku var nokļūt līdz alai un avotiņam ar garšīgu ūdeni. Blakus bijušajai mežsarga mājai „Kvēpenes” nogāzē kuplo viens no dižākajiem Latvijas ozoliem. Līdz nākamajai apmetnei “Briedīši” ir 4,1 km.
Aiz 2 lielajiem, gandrīz 90 grādu leņķa līkumiem kreisajā krastā, iepretim Vēverlīcim ir Briedīšu iezis, ko ieteicams apskatīt no upes, jo objekts nav labiekārtots un nav pielāgots apmeklētājiem. Apmetne "Briedīši" atrodas Gaujas labajā krastā. Puskilometru aiz „Briedīšiem” kreisajā pusē Gaujai pievienojas Amata, pēc brīža labajā pusē redzams Edernieku iezis, bet kreisajā Leimaņu iezis, labajā pusē Ķūķu iezis un Ķūķu krāces. Šeit ir plūstošās smiltis, straumes veidotas bedres, kurās var iegrimt. Nav ieteicams peldēties. 2 km aiz "Briedīšiem" atrodas ūdenstūristu apmetne "Ķūķu iezis".
Zaļā apmetne „Ķūķu iezis” ar atbilstošu informāciju, telšu vietām, galdiem, soliem, grila vietu un tualeti atrodas Gaujas kreisajā krastā. Apmetnē vienlaicīgi var apmesties ap 20 cilvēku. Šeit nav paredzēts izmest atkritumus un kurināt ugunskurus. Saskaņā ar definīciju - Zaļā tūristu apmetne ir īpaši norādīta un speciāli iekārtota Gaujas NP apmeklētāju apmešanās un atpūtas vieta ārpus blīvi apdzīvotām teritorijām bez ugunskura kurināšanas iespējām, kas nav paredzēta piebraukšanai ar transportu, izņemot velosipēdus.
Dodoties lejup no „Ķūķu ieža”, pēc 3,9 km nonākam apmetnē„Skaļupes”, kas atrodas Gaujas labajā krastā.
Gaujas labajā krastā slejas Līņu klintis (pēc tuvējo māju nosaukuma), tām pretī Enkurakmens iezis, kas savu nosaukumu atguva tikai 2007.gadā. Līdz tam kartēs klints nosaukuma vispār nebija. Kreisajā krastā Skaļupes ieteka un rehabilitācijas centrs „Skaļupes”, veikals, autobusa pietura.
Apmetne ir labiekārtota ar ugunskura vietām, informācijas stendu. Gaujas kreisajā krastā stalti slejas varenais Spriņģu jeb Līgatnes iezis. Klintis ērti apskatāmas no upes, to apkārtne nav speciāli labiekārtota un nav pielāgota apmeklējumam.
Netālu Gaujas kreisajā pusē ietek Līgatnes upe. Līgatnes pārceltuve daudziem ceļotājiem ir maršruta beigu punkts vai sākums, jo šeit var ērti piebraukt un laivas izcelt vai ielaist Gaujā. Šeit ir arī informācijas stends. Izkāpjot upes kreisajā krastā, pavisam drīz var nokļūt Līgatnē, bet labajā pusē ceļš ved uz Straupi.
Pie Līgatnes pārceltuves Gaujas kreisajā krastā atrodas kanoe kempings, kur iespējams apmesties un izmantot inventāra nomas pakalpojumus.
Dodoties tālāk pa Gauju, kreisajā krastā aplūkojams Jumpraviezis un apmetne „Katrīna”, bet tai pretī Katrīnas iezis, saukts arī par Nāru klintīm. Šis upes posms samērā mierīgs, tuvojoties Siguldai, straume kļūst pavisam lēna.
No „Skaļupes” līdz nākamajai apmetnei „Katrīna” ir 4,5 km. Tā atrodas Gaujas kreisajā krastā. Apmetnē ir daudz galdu, solu, ugunskura vietu, arī informācijas stends.
Turpinot ceļu, pavisam drīz labajā Gaujas krastā skatam paveras gaišas smilšakmens klintis, kurām ir vairāki nosaukumi: Gūdu, Gaviļu, Tālskatu. Klinšu apkārtne nav labiekārtota, taču tās var ērti aplūkot no laivas, kā arī pretējā krasta. Līdz nākamajai apmetnei 2,3 km.
Apmetne atrodas pa vidu trim salām labajā Gaujas krastā. Šeit ceļotāji atradīs gan telts un grila vietu, kā arī aicinājumu nekurināt ugunskurus un neizmest atkritumus.
No „Paslavām” līdz nākamajai apmetnei „Brasla” ir 4,1 km. Pa ceļam labajā krastā Launaga jeb Ērmaņu iezis, aiz salas kreisajā krastā Elpju iezis. Šie objekti apskatāmi tikai no upes, jo nav labiekārtoti un pielāgoti apmeklējumam.
Labajā krastā atrodas apmetne „Brasla”. Tā ierīkota ozoliem apaugušā zemes strēlē Gaujas un Braslas satecē. Pēc 7 km ir nākošā apmetne „Bērzi”.
Apmetne "Bērzi" atrodas Gaujas kreisajā krastā. Apmetne ir aprīkota ar informācijas stendu, ugunskura vietām, galdiem, soliem, un tualeti. Nākošā apmetne ir "Vējupīte". Līdz tai ir 6,9 km.
„Vējupīte” atrodas klusā un romantiskā vietā ar ļoti iespaidīgu skatu uz Turaidas pili. Pa taciņām var doties pastaigā uz Vējupīti, Paradīzes jeb Gleznotāju kalnu, Kraukļu aizu, Satezeles pilskalnu, Pētera alu un tālāk uz Siguldu.
Labajā pusē atrodas lielā Turaidas sala. Šajā posmā līdz Murjāņu tiltam Gaujas straume ir lēna, sastopamas vairākas nelielas salas, daudzas smilšu sēres.
Nākamā aiz „Vējupītes” – pēc 1,5 km – ir apmetne “Sigulda”. No šejienes pa taciņu var doties uz Gūtmaņalu un Viktora alu. No „Siguldas” līdz nākošajai apmetnei “Lielais akmens” jāpārvar 6,1 km. Pa ceļam – Siguldas tilts. Šajā vietā no Gaujas iztekas mērāmi 401,5 km, savukārt līdz tās ietekai jūrā tikai 56,5 km.
Ceļotāji var doties pa Gaujas ielu uz Siguldu. Braucot tālāk, kreisajā pusē Siguldas pludmale, Melnie krasti, labajā pusē – Velnalas klintis un Velnala ar ozoliņu, kas zaļo un spītīgi turas smilšakmenī. Aiz apmetnes "Sigulda" atrodas kempings, kur iespējams apmesties, izmantot inventāra nomas un citus tūrisma pakalpojumus.
„Lielais akmens”
Pēc 6,1 km ir apmetne „Lielais akmens”, kura atrodas Gaujas kreisajā krastā, pretī – upes labajā krastā – guļ pats Lielais akmens ar Runtiņupītes ieteku un plostnieku enkurklučiem. Pēc pāris kilometriem Gaujas kreisajā krastā Katlapu iezis. Šeit ir autotūristu apmetne ar labiekārtojumu un informācijas stendu. Baltais, jau no tālienes pamanāmais Katlapu iezis ir pēdējais Gaujas nacionālā parka Gaujas posmā un pēdējais mūsu veiktajā maršrutā no Valmieras līdz Murjāņu tiltam. No "Lielā akmens" līdz Murjāņu tiltam ir 8,7 km.
Murjāņu tilts iezīmē apmēram 420. kilometru no Gaujas iztekas. Labajā krastā aiz tilta, kur ir lēzena smilšaina pludmale var ērti izvilkt laivu. Kā raksta Gunta Strautmane: „Bet lejpus Murjāņiem senieleja beidzas, un Gauja izlīst smilšainajā Piejūras zemienē, kur tā kļūs plata, gausa un rāma.”
Padomi!
- Pirms iekāpiet laivā, pārlūkojiet ekipējumu;
- Ierīkojiet apmetnes un kuriniet ugunskurus tikai atļautajās, īpaši šim nolūkam norādītajās vietās;
- Ja paredziet atpūtu Zaļajā apmetnē, ņemiet līdzi pārvietojamu grilu, ogles un degšķidrumu;
- Ja vēlaties pusdienot vai nakšņot pārējās apmetnēs, ņemiet līdzi sausu malku ugunskuram, tāsis un skalus iekuram;
- Esiet draugos ar dabu, nelauziet zarus un papardes, neklājiet tās zem telts;
- Neaizmirstiet par metāla iesmiem desiņu cepšanai;
- Nededziniet ugunskurā pārtikas iesaiņojumu, plastmasas pudeles;
- Plānojot ceļojumu, iepazīstieties ar informāciju par šajā apvidū augošajiem indīgajiem augiem;
- Vērojiet dzīvās radības un netraucējiet tās;
- Klausieties dabas skaņas un nepiesārņojiet to ar pašu radīto troksni. Parasti saka – ja grib klaigāt, jāiet mežā. Taču - mežs ir mājvieta daudziem putniem un dzīvniekiem. Tur ir viņu vienīgais patvērums, viņu migas, alas, ligzdas un mazuļi. Neparasts un pārlieku skaļš troksnis meža iemītniekus baida un uztrauc. Katrai dzīvai radībai ir sava noteikta vieta un uzdevums. Arī ikviens skudru pūznis, satrunējis koks, piepe vai sēne ir mežam derīga un vajadzīga;
- Atstājiet augus, dzīvniekus un putnus viņu dzīves vietās;
- Nenesiet līdz “dabas suvenīrus” no dabas parkiem un kultūrvēsturiskajām vietām;
- Neatstājiet savus parakstus uz klintīm, ēku sienām, mūriem. Līdzi ņemiet tikai šo vietu fotoattēlus;
- Neaiztieciet un neēdiet nepazīstamus augus vai ogas;
- Avoti – zemes mātes dzidrās acis, ir vieta, kur ceļotājiem atveldzēties un papildināt dzeramā ūdens krājumus. Daudzi avoti zināmi jau no senseniem laikiem, tomēr nevajadzētu pārveidot vēsturi, metot tajos monētas, atstājot suvenīrus vai sienot tuvējos koku zaros lupatiņas. Avotos nav vēlams bradāt un mazgāties.
- Neradiet dabai problēmas – neatstājiet tai piknika pārpalikumus, iesaiņojumu un citas nevajadzīgas lietas;
- Atstājiet savu atpūtas vietu sakārtotu.
