Par Zvārtes iezi
Zvārtes iezis ir viens no skaistākajiem smilšakmens iežu atsegumiem Latvijā. Tas ir veidojies pirms vairāk nekā 350 miljoniem gadu un ir 20 m augsts. Lai slavenais iezis neietu bojā, šajā vietā Amatas gultne 1939. gadā tika iztaisnota.
Blakus izcilnim atrodas iežu atsegums, kura kopgarums ir 200 m un augstums sasniedz 44 m. Tas ir ļoti stāvs, pakļauts virszemes un pazemes ūdeņu iedarbībai, salam, saulei un vējam, tādēļ pastāvīgi veidojas noslīdeņi, nobrukumi un izskalojumi.
Tautas nostāsti vēstī, ka šis iezis ir bijis raganu sapulču vieta Vasarsvētkos, Jāņos un Ziemassvētkos. Tad tās uz slotām šāvušās šurp no Zilūža un Vilkates siliem.
Iepretī Zvārtes iezim, pļavas malā, atrodas Miglas iezis, ko vietējie iedzīvotāji dēvējuši par Pļavas iezi. Tas kā šaura strēle turpinās mežā un senāk saukts par Čūsku kalnu.
Tautas mutē saglabājies nostāsts, ka 1872. gada lielajā vētrā rija no “Zvārtēm” upes malā aiznesta un nolikta pie Vieļu mājām pļavā, kur to, atjaunotu 1986. gadā, redzam vēl šodien.
Par Amatu
Amatas upe ir viena no straujākajām, krāčainākajām un tīrākajām Gaujas pietekām. Ne velti lībiešu valodā vārds Amada nozīmē straujā.
Lejtecē Amata tek pa senleju ar stāviem, līdz 45 m augstiem smilšakmens un dolomīta krastiem, kas ir viena no dziļākajām un savdabīgākajām Vidzemes upju ielejām. Lielākās kraujas un klintis ir lejpus Vidzemes šosejai, piemēram, Vizuļu, Ķaubju un Zvārtes ieži, Dolomītu un Ainavu kraujas.
Šeit mīt ūdri, bebri un lielie susuri, savas ligzdas vij zivju dzenītis, gaigala, apodziņš un citi putni. Upē nārsto laši, taimiņi un strauta foreles, kā arī upes nēģis, alata, grundulis un citas zivis. Upes krastus rotā tādas retas augu sugas kā vīru dzegužpuķe, daudzgadīgā mēnesene un smaržīgā naktsvijole.
Amatas krastos ir Doļu un Skujenes pilskalni. Pie Kārļiem bijušo dzirnavu vietā 1927. gadā sāka darboties elektrostacija, kuras vietā tagad ir VU zivju audzētava “Kārļi”, otra lielākā lašu un taimiņu audzētava Latvijā.
Par interaktīvo izstādi 'Ko raganiņa atrod mežā un pļavā? '
Par raganām senāk dēvētas ļoti gudras sievietes – zintnieces, arī neparasti skaistas un arī ļoti neglītas sievietes. Viņām esot bijušas neparastas spējas. Tās varēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu. Viņas visbiežāk sastapa pļavās un mežos agrās rīta vai vēlās nakts stundās. Tur viņas meklēja dažādus augus un citas neparastas lietas. Cilvēki no viņām bijās, tādēļ piedēvēja viņām daudz dažādas lietas, burvestības un izrīcības.
Izstādē un Raganu pļavā pie Zvārtes ieža Tu vari vairāk uzzināt par Zvārtes raganām, kā arī par pļavas augiem un dabas parādībām, kas saitās ar šo gudro sievu vārdu.
Izstāde atklāta 2002. gada 24. maijā. Ekspozīciju veidoja Gaujas NP administrācijas
un Apmeklētāju centra darbinieki, ar Latvijas – Dānijas sadarbības projekta ”Vides izglītotāju tīkla izveidošana Latvijā” (VITILA) un Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
Gaujas NP Apmeklētāju centrs pie Zvārtes ieža ziemas sezonā no 01.11. līdz 15.04. slēgts
tel: +37129335446
e-pasts: ac@gnp.gov.lv
