Gaujas nacionālais parks. Astoņdesmitie

Astoņdesmitajos Gaujas nacionālajā parkā straujā tempā turpinājās iepriekšējā desmitgadē iesāktais. Šis periods ir zīmīgs ar tūrisma infrastruktūras attīstīšanu, jaunām būvēm, maršrutiem un atpūtas vietām.

Līgatnes dabas takās, tolaik Mācību un atpūtas parkā, tika veidoti arvien jauni meža dzīvnieku iežogojumi un sāka strādāt populārā zvērkope Velga Vītola. 1983. gadā no Baltkrievijas, no Belovežas rezervāta atveda divus sumbrus. Apmeklētāji, kas Līgatnes dabas takās ieradās ar automašīnām, varēja justies gluži kā ārzemju safari parkā, izbraucot 5, 2 kilometrus garo asfaltēto ainavisko ceļu un vērojot iežogojumos dzīvniekus. Astoņdesmitajos gados tika izveidota vēl viena Botānikas taka, ierīkoti savvaļas augu stādījumi, Pasaku taka ar tautas mākslas studiju „Cēre” un „Dzīne” kokgriezēju veidotajiem lugas „Maija un Paija” tēliem. Jaunuzceltās „Pauguru” mājas otrajā stāvā bija aplūkojama Dabas muzeja tauriņu izstāde. Ļoti populāras bija izjādes ar zirgiem. Daudzi Līgatnes dabas taku apmeklētāji, visvairāk rīdzinieki un tūristi no toreizējās PSRS, izvēlējās doties pastaigās zirga mugurā.

Pie Ērgļu klintīm tapa ērta skatu platforma un kāpnes, pie Sietiņieža tika izveidota autostāvvieta, pļavā pie Zvārtes ieža atjaunoja zīmīgu Zvārtes ainavas dominanti - „Vieļu” riju. Pāri Amatas upei pirms ieža 1983. gadā tika ierīkots savdabīgs lokveida takas turpinājums - „lecampāreja” pa betona klučiem un akmeņiem.

Astoņdesmitajos Gaujas nacionālā parka speciālisti sagatavoja un izdeva dažādus informatīvos materiālus, bukletus, pastkaršu komplektu, grāmatu par Gaujas nacionālo parku un trīs vēl mūsdienās aktuālas brošūriņas par arheoloģiskajiem, vēstures un ģeoloģiskajiem pieminekļiem. Siguldā izveidota folkloras kopa „Senleja”, kura repertuārā izmantoja Vidzemē pierakstītās dziesmas un rotaļas. Kopas dalībnieki tērpās Gaujas NP teritorijā ietilpstošo novadu raksturīgajos tautas tērpos, veidojot dzīvo kolekciju.   

1985. gadā Siguldā Baltajā pilī, kādreizējā grāfa Kropotkina mājā tika ierīkots Gaujas NP Informācijas centrs un izstāžu zāle. Tika konstatēts, ka ēka ir sliktā tehniskajā stāvoklī un ekspozīciju pēc kāda laika nācās pārcelt citur.

Šī desmitgade iezīmējas ar diviem nelaimes gadījumiem. Līgatnē nodega parka zirgu ferma un siena šķūnis ar tikko savesto sienu. Zirgi palika dzīvi. Otra nelaime bija ar tālejošām sekām. Pārtrūka Krimuldas iekaru tilta trose un tilts apsviedās. Bija vairāki cilvēku upuri. Tika atrasti vainīgie Gaujas nacionālā parka administrācijā, lai gan tilts bija uzcelts jau pirms parka nodibināšanas un neatradās tā apsaimniekošanā. Parka darbiniekiem nācās pārdzīvot daudz rūgtu brīžu, bet direktoram bija jāaiziet no darba.

Tomēr iesākto darbu ritējums nepārtrūka. Ar Gaujas NP finansiālu atbalstu turpinājās izrakumi Turaidas pilī, no gruvešiem tika attīrīta Krimuldas baznīca un sākta jumta konstrukcijas atjaunošana. Pie Vaives dzirnavām izveidoja Bišu muzeju un mācību dravu. Muzeja darbība tomēr netika uzsākta.

Āraišu ezera saliņā pēc arheoloģiskajiem izrakumiem tika sagatavota pamatu pāļu būve un uzcelts pirmais eksperimentālais namiņš. Vēlāk Āraišu ezerpili savā aprūpē pārņēma Cēsu muzeju apvienība, turpinot tās rekonstrukciju. Ar Gaujas nacionālā parka finansējumu sākās Āraišu vējdzirnavu rekonstrukcija un iekārtas atjaunošana.